Oregon 2012 - otrā daļa

Otrā daļa šoreiz stipri īsāka nekā pirmā daļa, bet likt visu vienā likās par daudz... :)

Otro dienu iesākam ar vienīgo aktivitāti, ko tiešām plānojām izdarīt šī ceļojuma laikā - pabraukāties ar kvadacikliem pa kāpām. Pēc mūsu novērojumiem šis atpūtas veids ir ļoti populārs Oregonas kāpās cilvēki sabrauc ar saviem privātajiem uzķīlētajiem kāpu bagijiem, močiem un mašīnām un izbauda brīvdienas. Un vietas, kur to darīt netrūkst nevienam, jo kāpas plešas apmēram 60km garumā un 12 774 hektāru platībā gar okeānu. Bija jautri! :)

Nākošais punkts, kur piestājām bija kā no National Geographic filmām. Salas, saliņas, akmeņi, principā jebkas, kas virs ūdens un redzes lokā nosēts ar jūras lauvām. Izkāpjot no mašīnas bija jau diezgan labi dzirdams, ka viņu ir daaaudzzzz.

Pēc aktīvāka dienas iesākuma jutāmies nedaudz noguruši, līdz ar to bija laiks paņemt pauzīti un saprast kādā virzienā turpināsim braucienu.

Šeit gribētos piebilst, ka kopš esam sākuši ceļot ar mašīnu, uz miniveniem esam sākuši skatīties pavisam citādāk, jo tās ir mūsu mājas ceļojuma laikā neatkarīgi no tā kur mēs būtu un kādi būtu laikapstākļi ārā, mums ir jumts virs galvas un gultas vieta. :)

Pēc pauzītes var arī turpināt krasta apskati. Skaisti! :)

Krastā arī ir akmeņu veidojumi, kuros iekšā tādi kā nelieli labirinti ar pāris izejām, kas noved otrā akmens veidojuma pusē.

Bez komentāriem. :)

Braucot uz Vankūveras pusi pamanījām, zīmi, kuras šeit nav retums - "Savvaļas apskates punkts", kas parasti norāda uz to, ka tur varētu būt iespēja apskatīt savvaļas dzīvniekus un, protams, vairākuma gadījumā tur neviena nav. Bet šoreiz, tur bija pulki. Jūs nevarat iedomāties cik Dace bija priecīga (to, gan īsti nevar pamanīt bildē, kura bildēta pret sauli...). :)

Dodoties Vankūveras virzienā pamanījām arī kārtējo lielo kalnu vai precīzāk kalnus, vispirms Mt. Hood, kuru par nožēlu laika trūkuma dēļ neapmeklējām, pēcāk Mt. St. Helens. Abi šie skaitās potenciāli aktīvi vulkāni, kur pēdējais no abiem, ne tik senā pagātnē - 1980.gadā piedzīvoja visnotaļ lielu izvirdumu, bet par to vairāk uzrakstīsim nākošajā ierakstā, kurā pastāstīsim par mūsu, Mt. St. Helens apmeklējumu.