Kootenays - trešā diena

Ir pienākusi Vankūveras ziema jeb daudz lietus gadalaiks pilsētā un sniegs kalnos. Tātad ir beidzot laiks piebeigt rakstu sēriju par vienu no mūsu pirmajiem ceļojumiem pagājušajā vasarā, celojumu pa mūsu provinces, Britu Kolumbijas, Kootenays reģionu. Ja vēl neesiet lasījuši, tad aicinām iepazīties ar Pirmās dienas un Otrās dienas aprakstu un bildēm.

Trešās dienas plāns - tikt līdz mājām, jo priekšā ir apmerām 700km / 9h garš ceļš.

Kārtējo nakti pārlaidām Walmart stāvvietā, nelielā pilsētiņā ar nosaukumu Nelson. Šī vieta pazīstama ar to, ka hipiju kultūra tajā vēljoprojām ir dzīva. Teiksim tā, hipiju kultūras un līdzīgi domājošo cilvēku koncentrāciju ir diezgan viegli izjust it īpaši ja tu ierodies pilsētā 11 naktī un apmeklē vietējo benzīntanku... Toties no rīta mūs pārsteidz skats - viegla migla un kuģīši vietējā ezerā (?!), tiešām izskatījās mazliet maģiski un savā ziņā atbilstoši mūsu priekštatam par šo pilsētu.

Neskatoties uz to, ka bija Jūlija vidus, šajā reģionā bija sācies plūdu laiks, tāpēc braucot pa ceļam pamanījām arī dambi, kurš kārtīgi atvērts - iespaidīgi :)

Turpinot ceļo uz Vankūveru nolēmām izmest nelielu līkumu caur pilsētu ar nosaukumu Rossland, BC, kas man zināma kā laba slēpošanas vieta un no redzētā interneta plašumos izskatījās, kā ļoti pievilcīga pilsēta apmeklējumam. Par nožēlu gan kalnus un slēpošanas trases klāja mākoņi, tomēr pilsētu ātri apskatījām - daudz vecas ēkas (jā šeit 100 gadi ir daudz).

Mērojot šādu gaisa gabalu skaidri varēja redzēt kalnu ietekmi uz laikapstakļiem mūsu provincē, pabrauc 50km spīd saule, vēl 50km atkal gāž lietus un tā vairākas reizes.

Pa ceļam nokļūstam arī tuksnešainakā apvidū, kas ved caur senlaicīgāku (atgādinu 100 gadīgas mājas ir senlaicīgas) pilsētu. Interesanti tie mazie "ciemi", nekurienes vidū.

Nokļūstam līdz Osoyoos pilsētai, kas ir tāda kā oāze vietējā tuksnesī, tiesa gan mūsu apmeklējuma laikā oāze bija tā kā nedaudz applūdusi. Tas gan netraucēja mums iegādāties vietējos ķiršus, nektarīnus un citus turpat audzētus augļus.

Protams, pienāca arī pusdienu laiks - nolēmām mūsu pirmo nopietno ceļojumu atzīmēt ar kārtīgām pusdienām. Steiku. Šoreiz tas bija izdevies labs - pašam pat prieks un siekalas saskrēja mūtē  atceroties...

Tuvojoties Vankūverai laiks nepalika labāks, tik maziet drūmāks, tāpēc jau patiesība ir ka provinces vidienē saules ir daudz vairāk nekā okeāna piekrastē. Dabūjām arī vēl pastāvēt kārtīgā sastrēgumā un ap 10 vakarā, parguruši, jaunus iespaidus sasmēlušies un laimīgi nokļuvām mājās. Tāda nu lūk arī izvērsās mūsu pēdējā ceļojuma diena pa Kotenays reģionu.

Līdzīgi kā tad arī šodien mums ir svētdienas vakars un Latvijā pirmdienas rīts, tāpēc novēlam visiem darbīgu jauno nedēļu, bet paši dodamies pie miera. :)