Kā var pamanīt, ka Kanādā ir laba vasara? Vienkārši, mūsu rakstīšanas spējas samazinās līdz minimumam. Pēdējās nedēļās gandrīz katru nedēļas nogali esam kaut kur braukuši - tuvāk, tālāk un kāpuši lielākos un mazākos kalnos un pauguros. Vispār apmeklēts ļoti daudz skaistu vietu - labais fakts ir tāds, ka lēnā garā centīsimies arī jums par šīm vietām pastāstīt, kad parādīsies brīvāks laiks, kā saka rakstāmā netrūkst, tikai jāķeras klāt...
Tāpēc arī ķeros klāt pie rakstīšanas un atgriežos pie mūsu vizītes Olimpiskajā pussalā, tiem, kas nav iepazinušies ar pirmo ierakstu, bet nav vēl to izdarījuši, tas
lasāms šeit.
Otro dienu Olimpiskajā pussalā iesākām labi izgulējušies Walmart stāvvietā. Gulēšana pat bija tik laba, ka no sākuma paskatoties ārā pa logu okeāna virzienā ieraudzījām miglu un nolēmām vēl mazliet pasnaust, tikai pēc tam saprotot, ka kalnu virzienā tādas nav, bet attaisnojums vēl pagulēt bija gana labs.
Otrās dienas plāns apmeklēt
Hurricane Ridge, kas iepriekš tika mazliet papētīta un atzīta par labu dienas gala mērķi. Vieta ļoti pieejama visa veida cilvēkiem, un lai izbaudītu tās skaistumu nevajag pat nekur iet pārgājienā. Braucot augšup pa ceļu jau lenām sākām sajust cik augstu esam un kas mūs sagaida.
Un sagaidīja mūs patiess dabas skaistums,tāds uz kuru ilgu laiku bijām skatījušies no Viktorijas puses un gaidījuši brīdi, kad līdz tam nonāksim. Beidzot nonācām.
Arī panorāmas bilde tika uzņemta, lai labāk iemūžinātu kaut nelielu daļu no šiem varenajiem kalniem [spied virsū bildei, lai redzētu pilno versiju].
Nākošais rīta uzdevums bija atrast vietu brokastīm, tādu arī atradām... Skats fantastisks, neviena ēstuve ar tādu nespētu konkurēt! :)
Brokastojot mums pievienojās ar viltnieks putniņš, kas kā jau var redzēt, ir diezgan slīpēts un zin kā iegūt pārtiku...
Pēc brokastīm devāmies atpakaļ uz galveno stāvvietu/skata punktu, apskatījām kalus pietuvinājumā un atkal uzņemām kādu panorāmas skatu... :)
Tālāk tika pieņemts lēmums doties pārgājienā uz ne-tik-tālu esošo kalnu... Kāpjot ar vien augstāk pavērās lielisks skats pāri stāvvietai. Šī vieta tiešām ir fantastiska!!!
Iesākumā pārgājiena maršruts škita diezgan vienkāršs un skati lieliski. Papildus tam vēl arī saulīte bija kā jau kalnos - spēcīga...
Pārgājiena maršruts visā visumā skaits - kalnu pļavas pilnas dažadu puķu un kalni, kuri arī diezgan atšķirīgi viens no otra.
Pārgājiena maršrutā arī bija sava jautrība - paliels kalns, kas klāts ar sniegu (vēl nebija paspējis nokust...), šis posms bija "jautrs" ejot abos virzienos, jo atpakaļ ceļā bija arī jāmēro tas pats ceļs augšup, lai varētu saprast izmērus - tas mazais punktiņš bildē ir Dace. :)
Pārvarējuši sniegoto posmu atkal esam uz brīnišķigajām kalnu takām un varam turpināt savu pārgājienu... Galamērķis vēl diezgan tālu un "jautrākā" daļa nemaz nav sākusies.
Un atkal tie kalni... Komentāri lieki...
Beidzot esam nokļuvuši arī tuvāk mūsu galamerķim - virsotnei, kas ir bilžu labājā pusē. Jaatzīst, kad ap šo laiku saule jau mūs pamatīgi spiež pie zemes un sniegs, kas jāpārvar kāpjot augšā, nepadara mūsu dzīvi vieglāku.
Bildēs to gan grūti attēlot, bet pārgājiena pēdējais posms ir diezgan stāvs un tehnisks. Prasīja ļoti daudz spēka...
Kāpjot augšā bija ļoti daudz jādomā par to, kur likt kāju, jo pats segums bija sīki akmeņi, kuriem bija tieksme izslīdēt zem kājām, pāris cilvēki, kas nāca aiz mums pat nolēma neiet līdz punktam līdz kuram tikām, tikai šī iemesla dēļ. Bet mums bija mērķis no kura atkāpties negribējās. Jaatzīst, ka nonākot augšā bija tāds kā spēku izsīkums, un saule kārtīgi cepināja...
Bet skati tur atrodoties - LIELISKI! Lai varētu atkal apjēgt kaut nedaudz šo kalnu izmērus pirmajā bildē var salīdzināt cik maziņa izskatās Dace attiecībā pret nelielu kalna kores daļu. Katrā ziņā tas ir to vērts šajā kalnā uzkāpt. Jāpiebilst, ka kāpt lejā bija vēl "jautrāk", bet par to šoreiz paklusēsim :)))
Dodoties atpakaļ ceļā uz stāvvietu tiek uzņemtas vēl pāris bildes ar skatu uz Mt.Angeles, kurš tika pievarēts - jā mēs uzkāpām tajā kalnā!!! Viegli varbūt arī nebija, bet interesanti noteikti! :)))
Šeit arī informācija par apskatāmajiem kalniem, mūsu pievarētais Mt.Angeles nedaudz pa labi no centra - augstākajā punktā sasniedz 6545 pēdu augstumu jeb gandrīz 1995m.
Un tad vēl braucot mājās mūs pavadīja šādas - lieliska formējuma un krāsu debesis.
Nelielā divu dienu atpūta bija tiešām izdevusies. Mājās ieradāmies noguruši, bet priecīgi. Pirmais ASV ceļojums bija interesants un gūti tiešām pozitīvi iespaidi. Olimpisko kalnu apskate noteikti ir iekļaujama apskatāmo objektu sarakstā, ja esat šajā Ziemeļamerikas pusē.
Mēs apskatījām tikai nelielu daļu Olimpiskās pussalas, ir plānā arī apskatīt neredzētās vietas, bet vai izdosies to izdarīt šogad vēl nav skaidrs, jo apskatāmo objektu tuvākajā apkārtnē netrūkst, laika to apskatei gan. :))
0 comments:
Post a Comment