Kalnu riteņošana

Dace pēdējā laikā ir sadūšojusies un nolēmusi, ka ir jāieraksta par neierakstīto. Un ticiet man pēdējā laikā tāda ir daudz, jo ir sākusies vasara, ir silts, saulains un labākas vietas, kur tādu laiku izbaudīt nav! Paši arī esam aktīvāki līdz ar to palikuši un pat bijuši pirmajos lielajos izbraucienos pa province un kaimiņvalsts tuvējo štatu – Vašingtonu. Bet par to citreiz.

Šoreiz vairāk par kalnu riteņošanu jeb mountain biking. Ka nu gadījies, kā nē tas ir kļuvis par manu vasaras hobiju, jau ilgāku laiku biju skatījies šajā virzienā, bet nevarēju saprast vai ir tas ko vēlos darīt vai nē. Pāris reizes aizbraucu uz vietējo kalnu un viss palika skaidrs – IR, āķis lūpā.

Vispār jau šeit par dažādajām iespējām sūdzēties nevajadzētu – tādu brīvā laika pavadīšanai ir daudz, piemēram, iepriekš biju domājis, ka no manis varētu sanākt kaitborders. Pūķi palidināju – baigi forši un viss sanāca, bet kad bija jāsāk tas viss darīt ūdenī, tad sapratu, ka tas nav mans sporta veids. Nepatīk man vēja elements tajā pasākumā un viss. Bet katram savs.

Atgriežoties pie tēmas, kalnu riteņi un ar to saistītās aktivitātes šeit ir visnotaļ lielā cieņā, brauc lieli un mazi, jauni un veci, un dzimumam nav starpības, jo kā esmu pārliecinājies dāmas var parādīt klasi... Beidzot arī latvietim parastajam ir dota iespēja izbaudīt vārdu kalnu ritenis pirmo daļu, jo Latvijā ar tādiem braukāts ne mazums, bet kalnu īsti jau nav... Un to var izbaudīt abos virzienos – augšā un lejā, jo lai no kalna varētu nobraukt vispirms ir jāuzbrauc augšā, kas pirmajās reizēs liekās īsts pārbaudījums. It īpaši ja esi atbraucis kopā ar cilvēku, kas izdomājis, ka jādodas līdz 6.5km atzīmei. Pozitīvais – ar katru reizi paliek vieglāk un jautrāk!

Sporta veids ir interesants. Vankūverai un apkārtnei ideāls. Dzīvojot Ziemeļ-Vankūverā līdz tuvākajām trasēm jāmēro apmēram 10-15minūtes. Un ar tuvākajām noteikti netiek domāts, ka tās ir sliktas, tieši otrādāk. Ziemeļkrasta (North Shore) trases pazīstamas ar to, ka tās ir tehniskas – tieši tas, kas vajadzīgs jautrībai. Un pozitīvais aspekts – to nav maz, līdz ar to ir kur augt un ko braukāt.

Pietiks rakstīt, vēlos tā vietā piedāvāt jums nelielu ieskatu vienā no braucieniem pāris dienas atpakaļ pa trasi, kas saucās Bobsled jeb latviski Bobslejs.