Atzīmējot sezonas beigas iekš Whistler Blackcomb

Mums par pārsteigumu tikām pie iespējas maija mēnesī paslidināties pa sniegotām virsotnēm Whistlerā, kas atrodas vārāk kā stundas attālumā no Vankūveras. Ceļš līdz turienei pats par sevi ir skaists. Izvēlējāmies turp doties sestdienā, kas laikapstākļu dēļ bija karsta jau no paša rīta un solījās būt vēl karstāka mazliet vēlāk. Saģērbušies pilnā ekipējumā (tas vairāk par mani, jo man vienmēr bail nosalt :D ) dodamies kalnu virzienā, nebijām vienīgie, taču radījām amizantu kontrastu ar pārējiem, kas šortiņos, īsos krekliņos un šļūcenēs pārvietojās pa Whistleras ielām.

Nonākot pašā augšā paveras elpu aizraujošs skats. Vienkārši fantastiski. Skatoties no lejas un nekad neuzkāpjot augšā, neienāks prātā doma, ka pašā augšā paveras skats uz vēl vairāk virsotnēm, uz vēl vairāk sniega un neiedomājamām gaismas spēlēm.

Tāda dīvaina sajūta atrasties augšā, kur apkārt sniegs un garām pabrauc bariņš jaunu cilvēku, kam tikai šorti kājās vai šorti + īsu piedurkņu krekliņš. Šķiet, ka mums nevienā mirklī tik karsti nebija, jo sevišķi man, jo neatbrīvojos no cimdiem – bailes, ka nokritīšu sniegā un tad sals rokas. :D Saulīte gan mūs labi pakarsēja/pacepināja, ka nemaz tā īsti nemanot esam tikuši pie smieklīgiem iedegumiem. Bet tas viss ir pie lietas. :) Jāsaka, ka tā mazā (nosacīti maza) pilsētele, kalnu dēļ, labi iet pie sirds. Padārga, taču tāpēc jau tas ir viens no lielākajiem slēpošanas kūrortiem. Un ir iemesls kādēļ.. ;)

Paldies Whistler Blackcomb par fantastisko iespēju! :)