Manning Park Resort

Kā jau solīts ir tapis jauns ieraksts par mūsu dēļošanas piedzīvojumiem, pagājušās nedēļas nogalē, Manning parka kūrortā (Manning Park Resort).

Manning Park kūrorts atrodas apmēram 3h braucienā no Vankūveras. Kas ņemot vietējos mērogus jau sāk likties diezgan pieņemami vienas dienas izbraucienam...

Mums par laimi diena bija tiešām brīnišķīga – jau no paša rīta spīdēja saulīte, un gaisa temperatūra bija patīkama un turējās ap 0. 

Kā jau parasti, lai nokļūtu laicīgi uz kalna, cēlāmies ap 6 un devāmies ceļā. Šeit jāsaka, ka man vienmēr ir paticis pārvietoties pa Highway 1 (autostrāde, kas iet no viena Kanādas gala līdz otram). Jo tālāk no Vankūveras, jo skaistāki skati un kalni liekas ar vien tuvāk.

Viens no tādiem skaistuļiem rīta agrumā arī iepozēja Dacei. :)

Arī ceļi rīta gaismā izskatījās vienkārši fantastiski – viegli apsnigušās, apsarmojušās egles un kalni, tas viss kopā radīja ļoti jauku kompozīciju.

Un tad jau ne-trīs stundiņām nepaejot bijām jau nonākuši galā – Manning Park kurortā. Pirmais pārsteigums – tiešā maz mašīnu, bet to laikam var izskaidrot ar kalna attālumu no Vankūveras. Tiesa varēja pamanīt dažus back-country cienītājus, kas jau kravāja ekipējumu, lai dotos izbaudīt neskarto pūderi, kas ņemot vērā kalnu daudzumu tajā apkārtnē noteikti ir ievērojams.

Es, protams, laimīgs, ka esam nonākuši galā un arī par to, ka diena izvēršās saulaina. Jā, varbūt nav svaigā sniega kā to gribētos, bet šoreiz vairāk koncentrējamies uz iemaņu attīstīšanu lielajam braucienam februāra beigās uz provinces ziemeļiem.

Ne pārdesmit minūtes nav pagājušas un jau dodamies kalnā augšā – izbaudot lieliskos skatus, kas paverās apkārt  - kalni, kalni un vēl vairāk kalnu... Skaisti, lieli un balti :)

Arī panorāmas skatu no vienas virsotnes paspēju uzņemt. Vai nav skaisti?!

Arī paši nedaudz „iepozējām” kalna galotnē pirms došanās lejup. Vienā no retajām reizēm kāds cits mūs nobildēja – šoreiz tas bija kāds no kalna darbiniekiem, kas pieteicās mūs nobildēt – patīkami. :)

Tālāk jau vairs komentārus neprasa – izbaudam kalnu un lielisko dienu. Cilvēku arī nav daudz un patiešām ir jūtams, ka esam tālāk prom no „civilizācijas”, jo visapkārt valda tāds kā patīkams miers. Vēl par civilizācijas neesamību liek manīt mobilo sakaru pārklājuma neesamība.

Runājot par trasēm – to šeit ir pietiekoši daudz, lai kvalitatīvi aizvadītu dienu, ir zaļās, zilās un melnās. Ir daudz vietas, kur braukt pa svaigo sniegu, ja tāds ir uzkritis. Pacēlāji gan ir no 70-tajiem , bet brīnumainā kārtā pārvietojas ātrāk nekā citi līdzīgi ar kuriem līdz šim ir nācies sastapties. Tātad turpinot par trasēm – šeit noteikti ir vērts braukt, ja zin, ka ir uzkritis svaigais sniegs. Mūsu gadījumā trases bija mazliet cietākas un svaigais sniegs bija atrodas retos posmos trases malās, kas gan netraucēja jauki pavadīt dienu un Dacei attīstīt savu braukt prasmi - gatavoties februāra beigās gaidāmajam braucienam uz provinces ziemeļiem, lai iekarotu Pūder karali (Powder King). A un vēl patīkamais pārsteigums bija pacēlāja kartes cena – 35$ par dienu.  :)

Papildus tam, ka visu dienu Dace pavadīja mācoties braukt ar dēli, pēc pusdienām dodoties mājās viņa attīstīja un pierādīja savu prasmi braukt ar mašīnu nobraucot visu ceļu no Manning Park līdz Vankūverai. Es tajā pat laikā izmēģināju roku timelapse video radīšanā. Tātad 2 min un 30 sekundes garais video dod nelielu ieskatu tajā, kā izskatās braukšana un daba mūsu provincē, šajā gada laikā - ceru, ka Jums patiks. :)