Negaidīti lieliskais atklājums

Nedēļas sākumā pēc darba nolēmām, ka jādodas kādā pastaigā. Par laimi šoreiz ar pastaigas vietas izdomāšanu īpaši nebija jānopūlas, jo brīvdienās apmeklējot Goldstream provinciālo parku, nolēmām, ka taku uz Mt. Finlayson jāatstāj kādam darba dienas vakaram. Godīgi sakot tā arī īpaši nepētījām, kas tā ir par taku, jo garums, kas bija ap 1.8km likās ļoti pieņemams un tika solīts arī skata punkts galā.

Tad nu uzsākuši savu ceļu augšup kalnā izbaudījām Kanādas mežu burvību, domādami par to vai šeit ir arī kāds lācis vai nav – nebija. Cilvēku uz takas gan pirmdienas vakaram bija daudz, tiesa kāpēc sapratām tikai vēlāk. Un vēl meža taka beidzās relatīvi ātri un sākās pamatīgs kāpiens pa diezgan vertikālu klinšu taku.

Kāpiens nebija pats vieglākais, tomēr kāpjot ar vien augstāk bija skaidrs, ka skats augšā būs labs un bija arī. Par stāvuma un sarežģītības pakāpi liecina arī tas, ka no sākuma punkta līdz augšai jākāpj 1h. 

Beidzot sasnieguši kalna virsotni atvilkām elpu, kādu brīdi izbaudījām lielisko skatu un mierīgo atmosfēru, kā arī uzņēmām pāris bildes. 

No šī punkta iespējams redzēt pāri ne tikai skaistajai Viktorijai, bet arī dienvidu daļā esošajiem pauguriem.

Redzamība bija tīri laba, tomēr par nožēlu kaimiņu – amerikāņu Olimpiskie kalni (Olympic Mountains) bija paslēpušies mākoņu segā. Tāpēc ģimenes kopsapulcē, kas tika noturēta kalna galā tika nolems, ka dienā, kad būs iespējams redzēt Olimpiskos kalnus atgriezīsimies šeit.

Tā nu izbaudījuši Viktorijas skatu no augšas devāmies lejup, tiesa arī tas negāja diez ko ātrāk, jo klinšainais apvidus liek būt piesardzīgam. Katrā ziņā paši bijām pārsteigti par mūsu lielisko atklājumu – vietu, no kuras iespējams redzēt pāri visai pilsētai un ne tikai.