Gandriz divas nedelas atpakal, pratojot par to, ko varetu apmeklet un apskatit, nonacam pie secinajuma, ka ir jadodas uz Golden Ears provincialo
parku. Janem vera, ka neskatoties uz to, ka dabas taku BC ir loti daudz
tikai dažas no tam ir pieejamas šaja gada laika.
Pastaigai pa Golden Ears provincialo parku, izvelejamies nelielu (5.5km) dabas taku, kas aizved lidz Gold Creek Falls.
Jau iepriekš atvainojamies lasitajiem, mums šoreiz bija par maz laika
un bildes no paša Gold Creek Falls nav izdevušas, tapec vasara
atgriezisimies tur. Laika savukart bija tik maz, jo no majam izbraucam
diezgan velu un parka vel joprojam speka bija ziemas sezonas darba
laiks, kas nozime, ka to sledz 17:30. Dabas takas sakums, savukart, ir
10km no vartiem, tapec šaja gadijuma nebutu bijis isti pratigi atstat
mašinu pirms ieejas, un doties ar kajam lidz tai.
Atgriežoties
pie musu pastaigas pa Kanadas dabas takam, ši viennozimigi ir domata
tadam svetdienas izbraucienam, jo ta ir viegli izstaigajama un ved caur
mežu, kas lauj izbaudit vietejo mežu burvigumu un ieelpot svaigo gaisu.
Runājot
par mežiem tie izskatās ļoti interesanti šeit – apsūnojuši un apauguši
ar papardēm, daudz citādāki nekā Latvijā, kam par iemeslu varētu būt
relatīvi mitrais klimats.
Ņemot
vērā, ka apkārtne, kurā pastaigājāmies ir kalnu pakājē, tad arī mežā ir
iespējams sastapt kādu pamatīgāku akmens gabalu. :)
Takas
vidus daļā ceļš sāk vīties gar nelielu kalnu upīti, kā arī paver skatu
uz sniegotajiem kalniem – neskatoties uz to, ka ielejā sniega nav un
dažviet pat gandrīz nav bijis, dažu kalnu galotnes ir ļoti baltas.
Tālāk
dodoties jau nonācām tuvāk pašai upītei, kura šobrīd ir diezgan sekla,
tomēr pēc mēneša vai pusotra tā varētu diezgan spēcīgi pieņemties spēkā,
jo sniegs kalnos vēl tikai sāks kust un tad būs īstais laiks, lai
apmeklētu ūdenskritumus. Līdz tam ir iespēja palēkāt pa akmeņiem un
pavisam tuvu piekāpt upītes krācēm.
Protams,
ka relatīvi zemais ūdens līmenis kalnu upītei nav šķērslis, lai
sagrieztu ūdeni baltu. Daba savu spēku nekautrēsies parādīt – un kāpēc
gan lai viņa to nedarītu? :)
Tas
šajā reizē arī viss, nākošajā ierakstā centīsimies pastāstīt par to, kā
mums gāja ar jau pieminēto kalnu virsotņu iekarošanu.
P.S. Nevienu pekaini neredzējām – uz sviestmaizēm neatsaucās. :)
April 7, 2011
Subscribe to:
Post Comments (Atom)
0 comments:
Post a Comment