[LV]
Vairākums ceļotāju ap šo laiku izvēlas doties uz siltākām vietām – dienvidiem. Savukārt ir tādi, kā es, kurus gan aukstums, gan sniegs nebiedē. Vēl jo vairāk – ziema man tiešām patīk. Tieši tāpēc arī savā nelielajā izbraucienā biju nolēmis doties vairāk ziemeļu virzienā.
Lai gan iepriekš nezināju, ko tieši darīt tālāk, kad mans sākotnējais plāns sliktu ceļu iespaidā izgāzās. Pāris dienas vēlāk bija skaidrs – mērķis jāsasniedz. Šoreiz gan pa garāku un daudz labāku ceļu devos izaicinājumam pretī. Sākumā ceļš veda pa BC provinces tuksnesi. Varu teikt, ka neesmu lielākais tuksnešu fans, tomēr skaists arī tas ir šeit. Tiesa gan, mana sirds patiešām bija priecīga, kad sasniedzu Nemaiah ieleju, kas arī bija mans sākotnēji iedomātais mērķis.
Tieši ierodoties Nemaiah ielejā manī parādījās patīkams prieks. Prieks par to, ka esmu šeit. Ja man atkal tiktu jautāts, kāpēc mēs esam Kanādā. Tad šī vieta, tieši un konkrēti, uz to atbild. Mežonīgā daba un neaprakstāmi skaisti kalni. Neskatoties uz to, ka ārā naktī bija kārtīgs mīnuss, tieši šādās vietās es jūtos iekšēji labi – mājās. Tās mani savā ziņā piepilda un ļauj justies pa īstam dzīvam.
Brauciena laikā sanāca ne tikai pabaudīt dabu, bet arī dzīvniekus, kas to apdzīvo. Lai gan vienīgais lācis, ko redzēju aizlaidās tikko kā sajuta manu tuvošanos, jau no pus-kilometra attāluma. Man patrāpījās iespēja redzēt stirnu ģimeni, kā arī vairākas grupas ar mežonīgajiem zirgiem. Skaistuļi.
Runājot par ziemu – tā ieradās. Varbūt ne ar kārtīgu sniega daudzumu, tomēr vienā no naktīm, ap 1 sacēlās kārtīgs vējš, kas pat pakratīja Astrīdu un varēja just, kā temperatūra noslīdēja iespaidīgā ātrumā. Liekas, ka lija tā saucamais sasalušais lietus, jo Astrīda no rīta bija apledojusi. Bet nu sildītājs mani glāba arī šajā situācija, un ar to ieslēgtu visu nakti nebija ne vainas. Ar Daci pie sāniem vispār būtu ideāli. :)
[EN]
Most travels by this time are heading towards warmer places – south. However, there are weirdos, like me, who don’t mind the cold and are not afraid of snow. And because of that, on my little trip, I decided to go north.
After I hit the wall, with the bad road, and wasn’t able to contine, I wasn’t sure what to do. But then, few days later, I decided that goal has to be reached and hit the road again. This time using better and bigger roads. Initially the road lead through the BC desert. I am no fan of desert, but even that is beautiful here. That however can’t be compared to how delighted I felt when we reached Nemaiah valley, which was the initial goal.
Arriving at Nemaiah valley filled me with that happy feeling. I was happy just because I was there. If I get ever asked again, why we moved to Canada. Then this place is the answer. Wild nature and outstanding natural beauty. Despite the fact nights were cold, this was the place, where I felt really good – at home. In a way it fulfilled me and allowed me to feel “alive”.
During the trip I not only enjoyed beautiful natural surroundings, but the animals that inhabit it. The only bear that I saw, run away as soon as it spotted me from half a kilometer… However I got lucky to see deer family and quite a few groups of wild horses. They sure are gorgeous.
Going back to winter – it did arrive. Maybe not with as much snow as I would like to. One night though I was awaken by strong winds, which were shaking Astrid and made temperature inside drop considerably. I guess it brought frozen rain as well, as there was ice on Astrid in the morning. Heater saved me there, and with it turned on all night, I was able to have a good night sleep. Of course it would be more enjoyable with Dace by my side. :)
0 comments:
Post a Comment