Pēteris un Dace par piedzīvoto un redzēto

February 25, 2014

February 9, 2014

Powder King 2012

Šogad ar tiem sniegiem ir kā ir, toties pagājušajos gados ir veicies tīri labi. Pārskatot bilžu arhīvu un cenšoties saprast par ko esam jums dārgie draugi, lasītāji, pastāstījuši sapratu, ka Powder King, jeb Pūdera Karalis nav bijis rakstu sarakstā. Tad nu šo kļūdu ar steigu labojam un piedāvājam ieskatīties mūsu ceļojumā uz Pūdera Karali, tālajā 2012. gadā. :)
Pats slēpošanas kalns atrodas, pa lielam, nekurienē. ~11h braucienā (1000km) no Vankūveras. Tuvākā lielā pilsēta, kurā dzīvo ap 70 000 cilvēku atrodas 1.5h attālumā. Interesants fakts ir ka kalns strādā tikai 4 dienas nedēļā no Ceturtdienas līdz Svētdienai, līdz ar to ierodoties Ceturtdienā neviens kalnu nav "lietojis" 3 dienas. :))

Mūsu plāns ir pavisam vienkāršs, no Vankūveras izbraucam vakarā, un dargājam visu nakti. No rīta ierodamies Powder Kingā un izbaudām dienu uz kalna. Tā arī viss notiek un esam ieradušies pat laicīgāk nekā cerēts. Sniega ir padaudz un ņemot vērā, ka ir piektdiena, cilvēku būs pamaz - ideāli apstākļi braukšanai.
Iepriekš par šo vietu bijām tikai dzirdējuši. Nosaukums, protams, daudz sološs, bet nav skaidrs vai garais brauciens attaisnos uz to liktās cerības.
Bet šaubas izgaisa diezgan ātri. Sniega bija daudz, cilvēku maz un vietu, kur izplesties vēl vairāk. Arī pati vieta ir unikāla un ļoti skaista.
Sniega netrūkst! :)
Pēc dienas, kas kārtīgi aizvadīta uz kalna ir mazliet arī jāatlaižas un jāpaslidnās. Nu tā, jautrībai! :)
Visa brigāde kopa (augšā) un sniegs, kas tika izbraukāts pēc bildes uzņemšanas lejā. Bija lieliski!!! :)
2013. gadā, ceļojums tika atkārtots šoreiz gan stipri citā sastāvā. Sniega bija mazāk, tomēr tas padarīja visu jautrāku. Kalnā ieradāmies arī ceturtdienā un pirmais lifts izskatījās apmēram tā, kā visi pārējie dienas lifti - kalns piederēja tikai mums un labi ja pāris reizes dienā satikām kādu citu :)
Nobeigumā piedāvāju noskatīt arī nelielu video, kas salikts kopā no 2012. gadā uzņemtajiem materiāliem.


Varu piebilst tikai vienu, ka atrodot šādas pērles, ir skaidrs, ka lielie un populārie kūrorti nespēj stāvēt līdzi, jo pārsvarā tie ir kā bezdvēseliskas naudas mašīnas. Mazajiem kūrortiem ir sava burvība un aura. Un, kā viņa var  nebūt, ja kalns 2 dienas principā pieder tev! :)

February 1, 2014

Elaho ieleja

Elaho ieleja atrodas apmēram 100km no Vankūveras un mūsu ceļi uz to veda 2014. gada pirmajās dienās. Plāns ļoti vienkāršs pabraukāt pa sniegu (kura šogad ir maz), pameklēt piedzīvojumus, apskatīt ērgļus un cerams satikt arī kādu lielāku radību - īsāk sakot izpētīt Elaho ieleju ziemā.
Ērgļu vietas mums puslīdz zināmas, tāpēc arī tos sastopam diezgan ātri, tiesa kalnu kazas (?!) gan līdz šim nebijām sastapuši un noteikti nebūtu arī šajā reizē pamanījuši, ja kāds vīrs pa ceļam nebūtu mums pateicis priekša, ka uz priekšu braucot ir vieta, kurā vērts apstāties un apskatīties uz augšu.
Ērgļu tiešām netrūka un daži bija īsti modeļi. :) 
Sniegu arī atradām, tiesa tas nebija svaigs un bija paspējis atkust un atkal sasalt, no foto viedokļa forši. :)
Pamanījām arī citu dzīvnieku pēdas, tiesa ne svaigas, tomēr tās veda vairāku kilometru garumā pa ceļu. Līdz galam vēl nav skaidrs vai tie ir vilki, lūši vai citi kaķi, bet pēdas izmēru ziņā nebija maziņas.
Laiks izbraucienam ideāls - saulains. Ielejā iebraucot temperatūra nokritās līdz -5C, bet mašīnā braucot jau to nejūt un tas netraucē. :)
Sajūtas arī ziemīgas, kas reizēm pietrūkst Vankūverā, tāpēc pabraukāt un izbaudīt ziemu ir tiešām patīkami.
Kā jau teicu foto uzņemšanai diena bija visnotaļ pateicīga.
Arī ar pirmo nokritušo koku sastapāmies, kas bija iedomājies aizšķērsot mums ceļu. Nepagāja ne piecas minūtes un latviešu žiglās rociņas jau bija atbrīvojušas ceļu. :)
Un... un tad viņš izlēca mūsu divauto kolonai priekšā visā savā varenībā un dienas plāns bija izpildīts - lielais, staltais alnis, redzēts.
Protams, ar to diena nebeidzās un piedzīvojumus vēl vajadzēja atrast. Tas arī tika izdarīts - daži neapdomīgi lēmumi un bez palīdzības no peļķes ārā netikt. Arī lāpsta noderēja. Bet tas viss jautrībai, vai ne?!
Pēc dienas plāna izpildes, bija arī laiks piknikam. Tas godam tika ieturēts pasakainā vietā.

Rezumējot, diena izdevusies un domāju, ka visi apmierināti. 2014. gads iesāks ar veiksmīgu un iespaidiem bagātu ne-ceļu aktivitāti, kas nozīmē tik vienu - gadam tā būs turpināties. Seko līdzi! :)

Blog Archive

Scroll To Top