Pāris nedēļas atpakaļ mūsu ceļi aizveda uz Kalaghan ieleju (
Callaghan Valley), kur nolēmām izmēģināt savus spēkus nelielā pārgājienā. Neliels pārgājiens gan pārvērtās par 21km garu pārgājienu, bet par to var tikai teikt - bija to vērts!
Līdz Kalaghan ezeram esam mēģinājuši nokļūt jau iepriekš pāris mēnešus atpkaļ, bet toreiz neveiksmīgi lielā sniega daudzuma dēļ nebija iespējams piekļūt ne ezeram ne tā apkārtnei... Ar slēpēm varbūt... Šoreiz gan pavisam cita bilde tiekam gan ezeram klāt gan arī visām takām un no sniega ne miņas.
Sākotnējais mērķis - Konflikta ezers (Conflict lake), tikšana līdz tam ļoti vienkārša un, ja atmiņa neviļ, tad attālums no takas sākuma ap 4.5km. Kāpiens praktiski bez slīpuma un viegli pievarams. Ezers ļoooti dzirds un skatiem, kas paverās arī nav ne vainas.
Nedaudz pie Konflikta ezera pasēdējuši un elpu atvilkuši, nolēmām, ka ceļojums jāturpina - kartē paskatamies, nākošais ezers - (Gredzena ezers) apmēram tādā pašā attālumā 4.5-5km. Cerībā, ka kāpiens nebūs pārāk stāvs un būs līdzīgs dodamies ceļā.
Iesākums kāpienam tiešām iespaidīgs - taka ved dziļāk ielejā, visapkārt alpu pļavas un no abām pusēm ieskauj kalnu grēdas, kur viena no tām klāta ar ledājiem.
Pēc kāda brītiņa "atpūta" beidzās un sākās kāpiens uz augšu, kas ļauj arī apskatīt ieleju no augstāka punkta.
Pēdējie pārsimts metri izrādās kārtīgs kāpiens uz augšu, tomēr līdz galam veiksmīgi tiekam un skats tiešām iespaidīgs! Esam gandrīz ielejas galā kalnu grēdu ieskauti. Ezerā ūdens zili zils. Fantastika :)
Protams, ir visā arī sava jautrība - paskatamies atpakaļ uz ieleju un kostatējam, ka mums virsū traucās lietus... Un ne tik lietus vien, bet bonusā ticis arī pērkons un zibens. Tieši brīdī kad nolemjam doties atpakaļ noskan kārtīgs dārdiens, kas, protams, gadījumā, kad esi lielākais objekts uz pļavas nav visnotaļ patīkami. Bet viss veiksmīgi, nedaudz salīstam atpakaļceļā, bet lielais pērkona negais aizgāja garām mums.
Ejot atpakaļ izbaudam skaistos skatus un krāsas, ko rada novakares gaisma un tikko izbijušais pērkona negaiss. Pret tumsu arī tikām ārā no meža pie mašīnas. Laimīgi un noguruši. Bet ļoti apmierināti.
Pārgājens bija labs - to var redzēt arī mūsu sejās un ticiet vai nē pēc, tam kad nogājām ceļu atpakaļ līdz mašīnai, kas bija apm 10.5km bijām vēl priecīgāki! :)
