Sigurda strautiņš.. (Sigurd Creek, BC)

Protams, laiks ir jau paskrējis un par iepriekšējiem piedzīvojumiem vēl nav paspēts pastāstīt, kad jau jauni ir piedzīvoti.

Kādu krietnāku brīdi atpakaļ, dienu pēc kāpšanas sniegotajā Mt. Seymour, bijām sarunājuši iet apraudzīt „Sigurda strautiņu”  jeb izstaigāt Sigurd Creek pārgājienu taku. Šī vieta atrodas tuvu pilsētai Squamish, BC. Pats kāpiens paprasīja daudz enerģijas, jo lai arī bez īpašu šķēršļu pārvarēšanas, tas šķita intensīvs kāpiens kalnā. Nostagājām 14 kilometrus, apmēram sešu stundu laikā. Visu kāpienu interesantāku padarīja tas, ka mežs bija dubļains un mums abiem kājās tikai kediņas ar „kailām” zolītēm. Kāpjot lejā novērtējām cik ļoti mums vajag beigt ākstīties un iegādāt piemērotus apavus pārgājieniem.

Sigurd Creek Hiking trail ved kalnā cauri mežam, pāri kritušiem kokiem (lielākiem un mazākiem), pāri šļūdoņa atstātajām sekām, akmeņu krāvumiem un dubļiem.

Šajā pārgājiena laikā mēs redzējām un sajutām vairākas elpu aizraujošas lietas – iespaidīgu ūdenskritumu Crooked Falls un skaistus skatus uz apkārtesošajiem kalniem, un protams – dabu.  

Crooked ūdenskritums ir viens no tiem, pie kura nevar tā pat vien, garām ejot piekāp – ir mazliet jāpasvīst, lai līdz tam tiktu. Skata punkts uz to ir izveidots ideālā vietā. To bija iespējams vērot no dažādiem rakursiem un sajust spēku ar kādu tas drebina apkārt esošo zemi. Tam var pieiet tik tuvu, ka drēbes automātiski paliek slapjas, it kā būtu iekāpts spēcīgā dušā. Tas spēks ar kādu ūdens traucas lejā un sitās pret apkārt esošo ir neiedomājas un fascinējošs. Vēl jo projām atmiņā varu atsaukt to drebošās zemes sajūtu. Skaisti.

Pa ceļam uz mūsu gala punktu, nedaudz atpūtāmies baudot skaistu ainavu.

Brīnišķīgs skats uz apkārt esošajiem kalniem mums pavērās mūsu galapunktā, līdz kuram nācās krietnu gabaliņu pakāpt. Daži no mūsu bariņa bija tik hiperenerģiski, ka pirmie uzskrēja kalnā augšā – šķiet, ka es visu savu enerģiju izsmēlu iepriekšējās dienas aktivitātēs. Galapunkts bija tāda kā klints uz, kuras bija pa dažam kokam un krūmam, un atrodas tas, tā kā kalnos ieskauts. Šeit gan nebija neviena pārdroša burunduka, kas diedelētu riekstiņus. Tikai tie kautrīgie, kas pa krūmiem vazājas. :)

Kāpiens lejā bija interesants, jo kā jau minēju, mums īpaši slīdēja kājas dubļos un tādos slīpākos kāpienos mums gāja jautri. Arī tiem, kam piemēroti apavi, nācās piedzīvot mazus kritienus dubļos – uz slapja koka viss slīd. Man gadījās arī dadžos iekrist, kuru dzelonīšus vēl nedēļu kasīju no ādas laukā.

Pastaigu nobeidzām ar piknikošanu kempingā, kas atradās netālu no mūsu pārgājiena vietas un tuvu upei. Kā gadījies kā nē, tad atkal vējš mūs purināja tāpat kā iepriekšējo reizi.

Jau atpakaļ ceļā uz mājām paspējām uzņemt skaistus skatus no vietas, kurā kāpām un apkārt esošo.

Paldies visiem kāpējiem par feino kompāniju un labi pavadītu laiku! :)

Uģi, paldies par bildēm! ;)

Heisā! :)