Pēteris un Dace par piedzīvoto un redzēto

May 21, 2012

Kā mums interesanti gāja ar riteņu iegādi

Pagājušo nedēļ Vankūveriešus lutināja pavasarīgi vasarīgas vēsmas un arī lietus bija pierimis. Tas savukārt mūs (un drošivien, ka vēl lielu daļu Vankūveriešu) pamudināja ar vien vairāk domāt par velo iegādi. Jau kādu laiku sekojām līdzi riteņu tirgum, bet tādas lielas skaidrības tā arī nebija . Vietējā tirgū ir daži pazīstami zīmoli kā, piemēram, Trek vai Giant, bet arī daudz nezināmo, bet labo, piemēram, Norco.  Tad nu pastāstīšu, kā mums jautri gāja. :)

Nedēļu atpakaļ tika sākts pētīt riteņu piedāvājumu un tuvējos veikalus. No internetā pieejamās informācijas bija skaidrs, ka jauna riteņa izmaksas minimāli ir ap 450$ + nodokļi. Kas mūsu budžetam likās mazliet par skarbu. Bet tāda ir realitāte un par šādu summu iegādāties var sakarīgu Norco riteni. Protams, ir arī riteņu veikali kuru piedāvājums sākas no 1000$+... Otrs variants ir meklēt lietotu, bet labā stāvoklī. Variants nav slikts, bet tomēr prasa pacietību, jo labu riteņu arī Vankūverā, kura ir viena no attīstītākajām pilsētām riteņošanas jomā Kanādā, piedāvājumā ir pamaz. Labi, ja pāris „labo variantu” 24h laikā tiek ievietotu vietējā sludinājumu vietnē – Craigslist.

Variants uz ko tika nolemts skatīties vairāk bija lietotu riteņu iegāde, jo tā iespējams dabūt labāku riteni par sapratīgu ciparu, jo kā zināms labiem velo mūžš parasti ir ilgs. Un lētajiem attiecīgi – diezgan īss. Manu riteni izdevās atrast diezgan ātri izmantojot to pašu veco labo Craigslist – ritenis ir apmēram 7 gadus vecs, bet minimāli lietots – vairākums skrāpējumu, kas uz tā ir nākuši no stāvēšanas garāžā. Labs variants un drošvien būs lietojams vēl  vismaz  7 gadus, ja nesākšu to aktīvi dzīt pa mežu... :)

Ar Daces riteni situācija bija mazliet sarežģītāka, jo gribējām riteni, kas ir pareizā izmēra un pie reizes arī normālas kvalitātes. Šeit gan bijām mazliet pielaidīgāki, jo Dace drošvien mežā to nedzīs un slodze būs daudz mazāka. Vairākas reizes apskatot un palasot atsauksmes internetā diezgan ātri un neprātīgi nolēmām iegādāties jaunu riteni Wallmart’ā, kas bija kļūda un mācība. Neskatoties uz to, ka pārslēdzēji ir Shimano un izskatās samērā kvalitatīvi priekš 200$ cenas, tie nebija.  Nedaudz pabraukājām un bija skaidrs, ka bijām ieberzušies, jo piemēram tik vienkāršas problēmas kā ātrumu noregulēšanas atrisināšana bija neiespējama... Vienkārši neiespējama... Līdz ar to tika pieņemts lēmums riteni atgriezt veikalā. Jā, tā ir viena no lieliskajām Ziemeļ Amerikas opcijām – kaut kas nepatīk, tev ir noteikts dienu skaits, lai preci veikalā atgrieztu un tas notiek bez ierunām un liekiem jautājumiem ... Veikalā iespējams atgriezt pratiski visu – interesanti, bet tā ir realitāte šeit.  

Protams, mācības bija gūtas un skaidrs bija, ka variants lēts un labs nepastāv – vismaz ar lietām, kuras ir paredzētas aktīvajai atpūtai. Un ne vienmēr vajag steigties, ko parasti cenšamies nedarīt...

Pēc pāris dienām tika atrast labs lietots riteņa eksemplārs un iegādāts arī Daces vajadzībām un izbaudot lielisko laiku, kārtīgi iemēģinājām Vankūveras velo celiņus. Vienu gan varu pateikt – ja brauc pretējajā virzienā vai kādā vietā, kur nav atļauts braukt ar riteni, tu par to ātri vien tiksi informēts. Nē, pa galvu visdrīzāk neviens nedos, bet uz faktu norādīs gan. :)

May 13, 2012

Drosmīgie Burunduki Chiefā - Video

Kā jau iepriekš solīju padalos arī ar jums mūsu dārgie lasītāji, ar video, kas tika uzņemts pagājušā pārgājiena laikā uz Stawamus Chief. Mums šie mazie nebēdņi ļoooti iepatikās! :)

Vai nav lieliskas radībiņas? Visvairāk fascinē viņu pārvietošanās ātrums!

P.S. Šodien bijām apskatīt putnus, tagad varam pielikt ķeksīti, ka no rokas ir barotas Pīles, Kanādas Zosis un Dzērves. :)

May 11, 2012

Sezona atklāta jeb kā mēs Chiefā kāpām

Laiks Vankūverā paliek ar vien patīkamāks - dienas siltākas un garākas, arī saules paliek vairāk un sniegs zemākajos kalnos jau nokusis. Kas nozīmē tiekai vienu - jaatsāk pārgājienu (hiking) sezona. Neskatoties uz to, ka šogad jau ir sanācis mazliet pastaigāties pa mežiem un pludmalēm (uz Vankūveras salas), šis uzskatāms par pirmo un nopietno pārgājienu, kas atklāj mūsu pirmo sezonu Vankūverā un tās apkaimē.
Tātad šīsdienas pārgājiena mērķis bija pievarēt visas trīs Stawamus Chief kalna virsotnes. Pēc kāpiena lasot par pašu kalnu noskaidroju, ka tas ir otrais pasaulē lielākais granīta monolīts - interesants fakts ko atcerēties. Mūsu kāpiens gan iesākās interesanti, jo piebraucot pie stāvietas kārtīgi nogāza lietus, bet šajā kalnā kāpt lietus laikā nav tā labākā doma - mitrs akmens labi slīd un no augšas noslīdēt lejā galīgi negribās... Bet dienai turpinoties laikapstākļi bija mums labvēlīgi un dabūjām pat izbaudīt pavasara saulīti.
Pa ceļam augšā satikām burundukus - fascinējoši dzīvnieciņi un tas cik ātri viņi var pārvietoties.
Protams, ka vienmēr nevarējām noturēties uz takas un nesasnieguši pirmo virsotni devāmies meklēt kādu skatu punktu - atradām vienu labu arī!
Un tad jauks laiks bija doties tālāk uz pirmo virsotni, šeit ar vien skaidrāks paliek kāpēc lietus laikā nav forši būt augšā.
Un skati, protams, lieliski... Vēl pat neesam tikuši līdz pirmajai virsotnei. :)
Pirmā virsotne sasniegta un ir laiks nelielai atpūtai. Mūsu kāpiena prioritātes, kā jau brīvdienā #1 atpūsties, #2 izbaudīt dabu... Varbūt tas arī iemesls, kāpēc nekur neskrējām?! :)
Pēc pirmās virsotnes pievarēšanas laiks doties lejup un uz nākošo blakus esošo virsotni. Šī taka ir visnotaļ populāra un cilvēku šeit tiešām netrūkst, līdz ar to arī infrastruktūra ir izveidota, lai šo var pievarēt gan jauns gan vecs. :)
Šeit jau dodamies augšup otrajā virsotnē - fonā redzama pirmā. Pievarot katru nākamo virsotni iepriekšējā likās niecīga. :)
Arī otrajā virsotnē mūs sagaidīja mazie nebēdņi Burunduki. Daži no tiem bailes nepazīst un jau ir labi "iebaroti".
Kārtējā nelielā atpūtas pauze un skata baudīšana... Kā jau minēju dienai turpinoties laikapstākļi bija ar vien labvēlīgāki. ;)
Tikām arī pie grupas foto 4 + burunduks :))
Skats no augšas - iespaidīgi ne?
Varbūt tur bija iespaidīgi skati, bet šeit bija "interesantas" sajūtas... Ņemot vērā, ka man ir nelielas bailes no nedroša augstuma, tad būtu tuvu malai ir visnotaļ liels izaicinājums :)
Protams, ar šiem jauniešiem konkurēt būs grūti, pieņemu, ka sajūtas esot uz malas ir fantastiskas, bet mēs šoreiz izlaidām iespēju tās izbaudīt! :)
Iespēju ar burundukiem pakomunicēt mēs gan neizlaidām. Ja godīgi, ar Daci pat pus-pajokam piesējam, ka mums arī tadus vajag mājās... Fascinējoši dzīvneciņi. Starp citu ir tapis arī neliels video, kur iespējams vēl labāk viņus apskatīt un novērtēt viņu ātrumu, bet to ielikšu nākošajā rakstā!
Pēc visu trīs virsotņu iekarošanas bija laiks doties lejā, un daba atkal pret mums bija labvēlīga un izrādīja savus brīnumus. Debesis izskatījās ļoti mistiski - pieņemu, ka tā mistika varētu būt lietus?! Bet varbūt nē.
Pēc visu trīs virsotņu pievarēšanas un lieliskas dienas pavadīšanas bija arī laiks doties atpakaļ lejā. Kāpiens tiešām lielisks, dienai arī nebija ne vainas. Mūsu mierīgais gājiens atspoguļojās arī patērētajā laikā - 6h no sākuma līdz beigām, lai pievarētu mazliet vairāk kā 10km augšup un lejup pa kalnaino apvidu. :)

Tagad laiks sākt plānot nākošo piedzīvojumu. Lai Jums izdevusies nedēļas nogale!

Blog Archive

Scroll To Top