1. gads Kanādā fotogrāfijās III

Hei Hei! Rakstu sērijā esam tikuši līdz laimīgajam skaitli - trīs. Protams, tiem, kas vēl nav apskatījuši pirmās divas daļas ir iespēja to izdarīt apskatot ierakstus - 1. gads Kanādā fotogrāfijās I un 1. gads Kanādā fotogrāfijās II.

Protams, sākam ar iepazīšanos ar 0 avēniju un to, kas iespējams daudziem rada nelielu šoka situāciju. Divi ceļi viens otram blakus un pa vidu - uzminiet kas?! Robeža! Pa kreisi ASV, pa labi Kanāda. Tiesa šķersot neieteiktu, jo nav tā, ka robeža netiktu novērota...

Dodamies tālāk un no sauszemes transporta līdzekļu izmantošanas "pārceļamies" uz prāmjiem ar kuriem vasaras laikā sanāca pabraukāt diezgan bieži. Un jāsaka kā ir vasarā šie braucieni ir tiešām patīkami, kad vari gulēt uz klāja un izbaudīt saulīti.

Bet ar saulītes izbaudišanu vien neaprobežojāmies - vairāk mūs fascinē kalni, kurus izbaudījām dažādos viedos - skatoties uz tiem un pievarējot tos. Reizēm tos pievarējot arī tikām pie kādas labas "balvas", piemēram, lieliska skata pār pilsētu. :)

Bijām arī pievarēt vienu no salas populārākajām virsotnēm - Mt. Washington, apmēram pusotras stundas kāpiens, lieliskas sajūtas un galu beigās brauciens lejā. Varu tikai pateikt, ka augšā braukt ar pacēlāju man nav bail, ko pilnīgi noteikti nevarētu teikt par braukšanu lejā... :)

Un kur tad bez ūdenskritumiem - tie tika apskatīti visas vasaras garumā. Šeit jāpiebilst, ka mums patīk ūdeņi, par ko jau iepriekš esam rakstījuši, jo tiem pieder tāda savāda burvība un spēks, ko retais apzinās. :)

Uz vasaras beigām pāris reizes tika pievarēta arī viena no populārakajām Vankūveras kalnu takām - Grouse Grind un izbaudīts skats pāri Vankūverai, kā arī satikti pāris lāči - tuvāk un tālāk, mazāki un lielāki. Tie otrie ir grizlī lāči, kas, protams, šeit tiek turēti nebrīvē un tos iespējams apskatīt no neliela attāluma. Varu tikai teikt - iespaidīgi radījumi!

Apmeklējām arī vienu no populārajiem tūristu galamērķiem - Hells Gate, kas ir cilvēku radīts upes sašaurunājums, caur kuru gāžas un mutuļo liels liels liels daudzums ūdens. Laikam jau pavasarī, kad sākās kušanas process tur ir visiespaidīgāk, mēs bijām pašās vasaras beigās, līdz ar to bija Ok, bet varēja būt labāk. :)

Kā arī apmeklējām kalnraču muzeju, kas veltīts vietējai industrijai. Jaatzīst, ka šis bija mūsu pirmais muzejs, ko apmeklējām Kanādā un, ja pareizi atceros tad vienīgais līdz šim brīdim, ko esam apmeklējuši. Dzīvojot Kanādā uz muzejiem galīgi nevelk, jo šeit ir tiiikkk dauuudz skaistu vietu, ko apskatīt un izpētīt. :)

Un, protams, arī mūsu jaunā māj-pilsēta Vankūvera tika izbaudīta naksnīgā gaisotnē.

Tas šoreiz arī viss - turpiniet sekot līdzi, jo drīzumā tiks publicēts arī nākošais ieraksts. :)

Vankūveras laikapstākļi

Dzirdēju, ka Latvijā jautri ejot - snieg. Uz to varu atbildēt, ka mums neiet sliktāk - jau kuro dienu līst un prognozes neko iepriecinošu nesola.

Lai gan Vankūverai Rainkūverai tas nav nekas neparasts, tomēr pēdējie mēneši ir bijuši patīkami sausi. Laikam tagad tiek atgūts ziemā iekavēto nokrišņu daudzums :)

Jaatzīst, ka paši esam ar to jau apraduši un lietus lielas problēmas nesagādā, bet tiem, kas uz šo krastu taisās braukt, šis fakts noteikti būtu jāņem vērā. :)

1. gads Kanādā fotogrāfijās II

Turpinot nesen iesākto foto-rakstu sēriju par mūsu pirmo gadu Kanādā, piedāvājam apskatīt nākošās bildes. Ja vēl neesi apskatījis iepriekšejo ierakstu to var izdarīt šeit.

Papildus tam tikai gribēju piebilst, ka Vankūveru beidzot ir sasniedzis pavasaris - dienas ir garākas un arī saulīte pēdējās dienās ir manāma, ne tikai lietus.

Viens no kalniem, kas pirmā gada laikā apskatīts no dažādām vietām ir Mt.Baker - milzīgs ledājs, kas atrodās ASV apmēram 250 - 300km no vietas, kur uzņemta šī bilde. Pagaidām, gan neesam tikuši līdz tā tūvākai apskatei, bet nākot tuvāk vasarai noteikti vajadzēs izskatīt iespējas to apskatīt tuvāk.

Braukājot apkārt esam redzējuši ne tikai Baker un citus kalnus no dažādām vietām, bet arī sastapuši dažādus interesantus makslas darbus - dzelzs jūras iemītniekus.

Un arī pāris ērgļus satikuši, kas demonstrēja mums savu laisko lidojuma mākslu.

Un pa reizei arī kāds pieteicās mūs nobildēt. :)

Dzīvojot uz Vankūveras salas bijām arī izbraukuši pāris dienu mini-ceļojumā ar ekstru, ko sauc par palikšanu mašīnā. Telts tika uzslieta, bet netika izmantota, jo mūsu mašīna pierādīja, ka tās izmērs ir ļoti atbilstošs, lai tajā ievietotu Double matraci, kas dod gana daudz vietas, lai pienācīgi izgulētos. :)

Dace iedod atelpu kokiem un klintīm pieturot tās.

Izbraukājām arī pāris ūdenskritumus - lielākus, mazākus, skaistākus un ļoti skaistus. Tagad gan skatoties bildes tie liekas tik mazi, bet dabā... dabā pavisam citādāk. :)

Kā jūs domājat vai braukt pa šādu ceļu ar lielisku skatu ir bauda? Varu palīdzēt un atbildēt jūsu vietā - IR!

Apskatījām arī mazliet vietējās mākslas.

Un kur tad Kanādā bez kāpelēšanas pa kalniem, kas paver skaistus skatus uz pilsētām un vietējo dabu?!

Bez kalniem, protams, ir arī citas "dabas takas" pa kurām staigāt un kuras bieži vien ved uz vēl skaistākām vietām. Piemēram, attālām pludmalēm.

Dažādām pludmalēm - akmeņainām un smilšainām, un katrai no tām sava burvība. Tiesa šeit atrast pludmales ar baltām smiltīm pagaidām nav izdevies, bet arī tas netraucē izbaudīt tās. :)

Dažas pludmales bija vairāk akmeņainas nekā smilšanais, bet arī to mēs izmantojām, jo izbaudīt dažādību vienmēr ir forši - tad nav tik viegli pierast pie tā dabas skaistuma, kas šeit ir.

Atradradām arī interesantas formas akmeņus :)

Un apskatījām vietējās krācītes, ties šajā bildē jau tās ir zaudejušas savu spēku - vasaras beigas, bet kad bijām pirmo reizi, kad vēl sniegs no kalniem kusa sajūtas bija fantastiskas. Fantastiskas, jo no tā ūdens daudzuma, kas "triecās" cauri šaurajai akmeņu ejai vibrēja visa apkārtne. Vieta - Sooke Pot Holes

Paspējām arī izbaudīt Kanādas dienu Vankūverā. :)

Un nedaudz arī vasaras un siltuma, kas gan mūsu pirmajā gadā nebija tā siltāka. Nē, par laimi tik daudz nelija, vienkārši laiks nebija saulains un temperatūra diezgan zema.

 Apskatījām arī vecos dzelzceļa tuneļus  - šeit cik noprotu cilvēki tika vesti tikai nakts laikā, jo dienas laikā, ja viņi zinātu, kā izskatās šis posms neviens nebrauktu... Nē, tas nav tuneļu dēļ, bet gan tālāko posmu dēļ, kas ejot gar ārkārtīgi stāvām klintīm.

Apciemojām arī Alexandra tiltu, kas man ir ļoti īpašs - tilts nekurienes vidū, kas jau gadiem netiek izmantots, bet tam ir sava burvība, ko dod apkārt esošā, unikālā daba.

Braucot arī pa autostrādēm šeit iespējams ieraudzīt šādu te brīnumu - kailo kalnu :)

Un vēl daudzus ūdenskritumus, kas ir ļoti viegli sasniedzami.

Kā jau minēju vasara varbūt nebija pati karstākā, tomēr tas mums netraucēja tās dažas dienas, kas bija izbaudīt pēc pilnas programas - neko nedarot, guļot un baudot saulīti.

Bijām arī aizbraukuši mazleit tālāk Britu Kolumbijas vidienē - ~5h braucienā no Vankūveras, kur daba ir pavisam citādā. Vairāk tuksnešaina nevis zaļa, tomēr kā izrādās šeit zeme ir ļoti auglīga, tāpēc tā tiek apūdeņota un lauksaimniecība ir diezgan aktīva.

Un pilnai laimei vēl tikai pietrūka, kādas fiziskas, motorizētas aktivitātes, kas arī tika izbaudītas. :)

Tāda lūk izskatās daļa no mūsu pagājušā gada vasaras! Nākošā bilžu daļa tiks publicēta tuvākajā laikā, tāpēc sekojiet līdzi šeit un Izaicinājuma Facebook lapā. :)