Sniegs

Daudziem, kas domā par Vankūveru, liekas dīvaini, ka šeit sniegs ir reta parādība. Ar reta parādība definējot, ka tas pilsētā parādās pāris reizes ziemas laikā un "uzturās" šeit tik vien kā pāris dienas, ja ne stundas, bet tā tiešām ir. Protams, citur Kanādā jūs varat piedzīvot kārtigu Kanādas ziemu, bet ne Vankūverā. Vankūverā drīzāk tiks piedzīvotas kārtīgas ziemas leitavas, ne velti šī pilsēta apsaukta par Rainkūveru. ;) Tad nu šorīt pamostoties bija patīkams pārsteigums - pilsētā ir ienācis sniegs, tiesa gan stipri slapjā formā... un drošvien pret vakaru tā vairs nebūs... tomēr tas ir/bija. :)

Tāds, nu lūk, ir mūsu šīsdienas prieciņš. :)

Saulaina diena iekš North Vancouver, BC

Saulainās dienās kalnus var redzēt vislabāk. Īsti skasituļi. :) Tie nekad nav tādi paši kā pirms dažām minūtēm, katru mirkli mainās. :)

Izaicinajums.com 1 gada jubileja

Laiks tiešām skrien ātri... Un ja tu brīnies vai ir tiešām pagājis gads, kopš aizbraucām, tad pareizā atbilde ir nē, vēl nav... Bet ļoti drīz būs. Tiesa izaicinājumu sākām rakstīt jau pirms pārcelšanās uz Kanādu un, kas, protams, ir zīmīgi, pirmais ieraksts ir tapis tieši 14. Februārī 2011. gadā. 

Lielos vilcienos iezīmējot pagājušo gadu varu pateikt, ka esam uzrakstījuši 71 ierakstu, droši, ka 3x vairāk ir palicis neuzrakstītais, jā slinkojam... Bet ko tur padarīt – dzīvojot vienā no labākajām vietām uz pasaules reizēm gribās paslinkot un vienkārši izbaudīt mirkli. :)

Turpinot par statisku, mūs ir apskatījuši apmēram 5600 unikālo lietotāju, kas kopā ir izšķirstījuši gandrīz 13 000 mūsu e-piezīmju klades lappušu. Varbūt rādītāji nav ārkārtīgi lieli, tomēr priecīgus mūs padara fakts, ka mums ir sava nelielā auditorija (34% no visiem apmeklētājiem atgriežas), kas apskata mūsu lapu regulāri. Kā arī esam savākuši paprāvu pulciņu ar sekotājiem Izaicinājuma Facebook lapā. :)

Paskatoties atpakaļ var secināt, ka esam iesākuši to, ko vēlējāmies – rakstīt par kaut nelielu daļu mūsu ikdienas gaitu, kas varētu būt saistošas mūsu draugiem un paziņām, kā arī citiem cilvēkiem no malas. Pārtraukt rakstīt nav mūsu plānos, arī rakstīt biežāk droši, ka nē... :) Iespējams, varētu skatīties uz vairāk mobilā satura ieviešanu – īsāki ieraksti, foto no mobilajām iekārtām, bet arī šis nav kārtīgi apdomāts jautājums un nekas solīts netiks. :)

Un galu beigās vēlos sacīt tikai vienu – mēs rakstam mūsu priekam un ja jums patīk kaut daļa no tā, ko rakstam tad mūsu prieks ir dubults un, tāpēc sakam lielu paldies visiem, kas lasa mūsu vietni, seko līdzi mūsu gaitām un komentē. Jā, komentāri, mums ir svarīgi! :)

P.S. Galvenais ir nebaidīties pieņemt jaunus izaicinājumus, jo tie dzīvi padara krāsaināku un neatstāj vietu rutīnai - Stay hungry! Stay foolish! :)

Manning Park Resort

Kā jau solīts ir tapis jauns ieraksts par mūsu dēļošanas piedzīvojumiem, pagājušās nedēļas nogalē, Manning parka kūrortā (Manning Park Resort).

Manning Park kūrorts atrodas apmēram 3h braucienā no Vankūveras. Kas ņemot vietējos mērogus jau sāk likties diezgan pieņemami vienas dienas izbraucienam...

Mums par laimi diena bija tiešām brīnišķīga – jau no paša rīta spīdēja saulīte, un gaisa temperatūra bija patīkama un turējās ap 0. 

Kā jau parasti, lai nokļūtu laicīgi uz kalna, cēlāmies ap 6 un devāmies ceļā. Šeit jāsaka, ka man vienmēr ir paticis pārvietoties pa Highway 1 (autostrāde, kas iet no viena Kanādas gala līdz otram). Jo tālāk no Vankūveras, jo skaistāki skati un kalni liekas ar vien tuvāk.

Viens no tādiem skaistuļiem rīta agrumā arī iepozēja Dacei. :)

Arī ceļi rīta gaismā izskatījās vienkārši fantastiski – viegli apsnigušās, apsarmojušās egles un kalni, tas viss kopā radīja ļoti jauku kompozīciju.

Un tad jau ne-trīs stundiņām nepaejot bijām jau nonākuši galā – Manning Park kurortā. Pirmais pārsteigums – tiešā maz mašīnu, bet to laikam var izskaidrot ar kalna attālumu no Vankūveras. Tiesa varēja pamanīt dažus back-country cienītājus, kas jau kravāja ekipējumu, lai dotos izbaudīt neskarto pūderi, kas ņemot vērā kalnu daudzumu tajā apkārtnē noteikti ir ievērojams.

Es, protams, laimīgs, ka esam nonākuši galā un arī par to, ka diena izvēršās saulaina. Jā, varbūt nav svaigā sniega kā to gribētos, bet šoreiz vairāk koncentrējamies uz iemaņu attīstīšanu lielajam braucienam februāra beigās uz provinces ziemeļiem.

Ne pārdesmit minūtes nav pagājušas un jau dodamies kalnā augšā – izbaudot lieliskos skatus, kas paverās apkārt  - kalni, kalni un vēl vairāk kalnu... Skaisti, lieli un balti :)

Arī panorāmas skatu no vienas virsotnes paspēju uzņemt. Vai nav skaisti?!

Arī paši nedaudz „iepozējām” kalna galotnē pirms došanās lejup. Vienā no retajām reizēm kāds cits mūs nobildēja – šoreiz tas bija kāds no kalna darbiniekiem, kas pieteicās mūs nobildēt – patīkami. :)

Tālāk jau vairs komentārus neprasa – izbaudam kalnu un lielisko dienu. Cilvēku arī nav daudz un patiešām ir jūtams, ka esam tālāk prom no „civilizācijas”, jo visapkārt valda tāds kā patīkams miers. Vēl par civilizācijas neesamību liek manīt mobilo sakaru pārklājuma neesamība.

Runājot par trasēm – to šeit ir pietiekoši daudz, lai kvalitatīvi aizvadītu dienu, ir zaļās, zilās un melnās. Ir daudz vietas, kur braukt pa svaigo sniegu, ja tāds ir uzkritis. Pacēlāji gan ir no 70-tajiem , bet brīnumainā kārtā pārvietojas ātrāk nekā citi līdzīgi ar kuriem līdz šim ir nācies sastapties. Tātad turpinot par trasēm – šeit noteikti ir vērts braukt, ja zin, ka ir uzkritis svaigais sniegs. Mūsu gadījumā trases bija mazliet cietākas un svaigais sniegs bija atrodas retos posmos trases malās, kas gan netraucēja jauki pavadīt dienu un Dacei attīstīt savu braukt prasmi - gatavoties februāra beigās gaidāmajam braucienam uz provinces ziemeļiem, lai iekarotu Pūder karali (Powder King). A un vēl patīkamais pārsteigums bija pacēlāja kartes cena – 35$ par dienu.  :)

Papildus tam, ka visu dienu Dace pavadīja mācoties braukt ar dēli, pēc pusdienām dodoties mājās viņa attīstīja un pierādīja savu prasmi braukt ar mašīnu nobraucot visu ceļu no Manning Park līdz Vankūverai. Es tajā pat laikā izmēģināju roku timelapse video radīšanā. Tātad 2 min un 30 sekundes garais video dod nelielu ieskatu tajā, kā izskatās braukšana un daba mūsu provincē, šajā gada laikā - ceru, ka Jums patiks. :)

Hemlock, Fraser ielejas pērle

Turpinot iepazīt vietējos, skaistās Britu Kolumbijas, kalnus un dažādojot savu dēļošanas pieredzi, tika nolemts doties izpētīt Fraser ielejas pērli Hemlock Resort. Šis ziemas prieku kūrorts atrodas apmēram 2.5h braucienā no Vankūveras. Ja paskatās uz tā izmēriem, tad noteikti nav salīdzināms ar Whistler vai kādu no lielajiem, bet tam ir sava burvība.

Iepriekšējā vakarā pirms došanās uz Hemlock, apskatījām laika prognozi un to skatīties bija vairāk kā patīkami. Kāpēc?! Tāpēc, ka prognoze solīja sniegu – daudz jauka, balta pūder sniega!  Un tiešām pamostoties no rīta sniegs bija ticis arī pie mums un kādi veseli 10cm tā. Neskatoties uz to, ka gulēt ejot sniegs nebija kā sugas...

Protams, braukšana bija jautrāka, jo šeit sniegs nav tik bieža parādība tāpēc daudzi nepērk ziemas riepas un brauc ar M+S, līdz ar to sniegam parādoties visi krīt panikā un ik pa brīdim iespējams redzēt kādu pārgalvaja mašīnu guļam grāvī...

Bet ko nu par to, pēc interesanta brauciena augšup pa salīdzinoši stāvo kalnu ceļu beidzot nonākam galā. Laikapstākļi – snieg un viss miglā. Protams, skatamies uz labo – snieg un izskatās ka svaigā netrūkst, pa nakti uzsnidzis ap 15-20cm... Pow pow pow...

Braucam augšā un baudam skaisto balto ziemu. Viens gan mīnuss šim kalnam ir – pacēlāji ir no piecdesmitajiem?! Vienā vārdā sakot – lēni... :(

Beidzot ir arī pienācis brīdi, kad nokļūstam kalna galā un tur pūššššš, kārtīgi pūš ziemelis. Bet tas jau nav trauceklis! :) Un Dace pirmo reizi iemēģina vietējos pūder laukus. Jaatzīst, ka arī es iepriekš nebiju braucis pa tik dziļu pūderi un sajūtas – fantastiskas!!! Dacei, protams, tas bija liels pārbaudījums, bet viņa turējās godam un jau otrajā braucienā izskatījās, ka ir „piešāvusies”, kā ir jābrauc :)

Vēlāk dienā migla sāka izklīst un redzamība palika daudz labāka, tad arī varēja apskatīt trases vai precizāk sniega laukus – kur redzi tur brauc, nav aizliegumu un vietas pietiek visiem. Patīkamais faktors bija tas, ka cilvēku nebija daudz, līdz ar to pat otrajā dienas pusē pūderis bija pieejams visās trases – zilajās, zaļajās un melnajās... Cik noprotu viņiem arī nav daudz tehnikas līdz ar to, ja snieg tad visdrīzāk neviena trase nebūs tīrīta un uz visām būs iespējams baudīt svaigo pūderi – pozitīvi!!! :)

Pēc kārtīgas dienas pa pūderi cepure izskatījās pēc sniega bumbas, kas norāda uz to, ka diena bija izdevusies un pilna patīkamu emociju.  Tā nu mēs savu dienu noslēdzām un mierīgi devāmies mājup...

Jau nobraukuši lejā no kalna pamanījām brīnišķigu skatu – tālumā esošo kalnu ap kuru aptinušies mākoņi, bildē kā jau parasti tas neizskatās tik labi, bet dzīvē... mmm... varētu visu dienu sēdēt un skatīties. :) Tika uzņemts arī panorāmas skats – spied virsū lai apskatītu lielāku versiju!

Savelkot visus galus kopā varu teikt, ka Hemlock ir viens no kalniem uz kuru noteikti ir jaaizbrauc, tikai tur nav jēga braukt ja nav svaigā sniega. Tātad priekšnosacījums – vismaz 15 līdz 20 cm svaigā sniega. Pacēlāji nav paši ātrākie, bet dažādās trases un salīdzinoši nelielais cilvēkus skaits tajās to kompensē. Noteikti jābrauc vēl!

Tuvākajā laikā mūsu plānos ir iepazīt vairāk vietējos kūrortus un arī vienu, kas atrodās 1000km uz ziemeļiem, tāpēc sekojiet līdzi mums šeit un Izaicinājuma Facebook lapā un gaidiet jaunus ierakstus!

Veiksmīgu Jums nedēļas nogali! :)