Jauns sākums

Sāksim ar to, ko pamanīju pirmo – šis būs 50 ieraksts mūsu vietnē,  tāda kā robežšķirtne sanāk. Un kā jau tādam apaļam skaitlim pienāktos arī jaunumiem vajadzētu būt patīkamie, vai ne tā? Un ir arī! Mēs drīzumā pārceļamies atpakaļ uz Vankūveru (Vancouver, BC).

Tad nu mazliet plašāk par nelielajām izmaiņām vai „jauno sākumu” un to, kā līdz tam esam nonākuši, jo neskatoties, ka esmu par to diezgan daudz stāstījis, vēl joprojām ir neatbildēti jautājumi.

Sāksim ar to, ka šobrīd strādāju par IT konsultantu, Viktorijā (Victoria, BC) un ne esmu no neviena slēpis, ka esmu vairāk kā apmierināts ar šo darbu – kolēģi ir īsti profesionāļi, kolektīvs ir lielisks un darba atmosfēra ļoti nepiespiesta – tiešām ļoti patīkami (mazliet kā pasakā).  Tad pirmais jautājums, kas visiem rodas ir: „bet kā ar darbu, meklēsi citu?”.  Atbilde būtu ļoti vienkārša – Nē. Uz Viktoriju tiku nosūtīts, lai uzsākt savas darba gaitas un iepazītos ar to, kā šeit notiek „procesi”, kā arī nodrošinātu darbinieku aizvietošanu aktīvākajā atvaļinājumu sezonā – vasarā. Sākotnēji bija plānots, ka Viktorijā pavadīšu 4-6 mēnešus, pēc tam tikšu pārcelts uz Vankūveru. Skaidrība šajā jautājuma tika ieviesta pagājušo nedēļ, kad tikos ar savu vadību, lai pārrunātu tālākos mērķus un attīstības virzienus, kā arī „konkretizētos” par došanos uz Vankūveru un tagad ir skaidrs arī datums – 1.oktobris. Pēc četriem ar pusi lieliski pavadītiem mēnešiem Viktorijā dosimies uz Vankūveru.

Kādas ir sajūtas? Ir tāds, kā patīkams saviļņojums, reizē arī satraukums. Saviļņojums par to, ka beidzot būšu vidē, kurā jau tik ilgi esmu vēlējies būt – Vankūverā. Uz salas viss ir daudz mierīgāk un viss notiek daudz lēnāk, Vankūverā dzīve ir daudz aktīvāka – lielāki izaicinājumi un iespējas sevi pierādīt. Līdzīgi, kā scenārijā Ventspils pret Rīgu (tiem, kas ir dzīvojuši abās pilsētās sapratīs...). Noteikti, ka dzīvošanai ar ģimeni, 3 bērniem un suni Viktorijā būtu lieliski, bet šobrīd tas nav variants mums!  Satraukums, jo atkal ir jāpārvācas, jāmeklē jauns dzīvoklis, kā arī citi ar šo jautājumi saistītie sīkumi. Bet tas viss ir izdarāms un nav liela uztraukuma vērts. Viss, kas notiek – notiek uz labu. :)

Jauns sākums lielos vilcienos ir sācies.  Tāpēc sekojiet līdzi un turiet par mums īkšķus!

P.S. Neaizmirstiet sekot līdzi arī Izaicinājuma Facebook lapā!

Nejaušs kadrs #7

Mount Washington

Nedēļas sākumā pievarējām kārtējo kalnu, šoreiz tas bija Mt. Washington. Tas atrodas nieka 3h attālumā no mūsu māj pilsētas Viktorijas (Victoria, BC). Tad nu sāksim visu no sākuma, jo bez tā būtu grūti saprast, kāpēc jādodas 3h braucienā, lai uzkāptu kalnā.

Sākums šim  pasākumā ir meklējams pavisam citur – manā profesionālajā darbībā. Un precīzāk, esmu atsācis nodarboties ar pašizglītošanos un sertificēšanos, tiesa patīkamais šajā ir tas, ka šis pasākums tiek atbalstīts no mana darba devēja puses gan piešķirot laiku mācībām, gan apmaksājot eksāmenus. Ka arī fakts, ka tuvākais Prometric testēšanas centrs atrodas nelielā pilsētiņā Courtenay, BC to pašu 3h braucienā no Viktorijas. Šoreiz darba kārtībā bija Microsoft Exchange 2010 eksāmens, kas tika veiksmīgi nokārtots.

Pēc 30 minūšu brauciena no Courtenay, no kura apmēram 20 min tika pavadītas braucot augšā kalnā atdūrāmies pret mūsu galapunktu, Mt. Washington. Sākotnēji ierodoties un skatoties no apakšās nebija īstas skaidrības par to cik tālu augšā ir jākāpj un vai labāk ir braukt ar pacēlāju augšā, jo kāpiens iespējams aizņems vairākas stundas (vairāk par 3...). Bet aprunājoties ar vietējo darbinieci uzzinājām divas lietas, kas strauji mainīja mūsu domas. Pirmā lieta - Kāpiens ir tikai apmēram 2km un otrā bija cena – 18$ par cilvēku. Tiesa skatoties uz GPS datiem kāpiens izrādījās 2x garāks, kas, protams, nebija šķērslis.

Tā arī sākās mūsu lieliskais kāpiens augšup. Šeit jāpiebilst, ka ziemā Mt. Washington ir arī viens no pazīstamākajiem slēpošanas kūrortiem provincē, ir dzirdētas arī runas, ka šeit nokrīt visvairāk sniega sezonā, vairāk nekā Vistlerā. Vasarā kalnainais apvidus tiek izmantots kalnu riteņbraukšanai, kas arī ir populāra nodarbe Kanādā.

Kāpjot augstāk skats palika arvien skaistāks un pavērās arvien lielākas platības. Diena bija ideāla šāda veida aktivitātei. Drīz pienāca arī brīdis, kad bijām sasnieguši pietiekošu augstumu, lai varētu arī apskatīt ieleju otrā kalnu pusē, šeit arī kaut kur tālumā redzami pazīstamie Vistleras kalni Coast Mountains.

Jo Augstāk mēs rāpāmies, jo vairāk sniega bija iespējams novērot. Šeit jāpiebilst, ka iepriekšējā ziema bija diezgan ražena, kas ļāva pēdējo reizi kalnu atvērt apmēram pusotru mēnesi atpakaļ – 1.jūlijā, Kanādas dienā, ziemas prieku cienītājiem.  Par sniega esamību kalnos bijām priecīgi, jo kāpjot nebija tik karsti un tas padarīja kalnu gaisu tādu, it kā katru reizi ieelpojot tu iedzer dzirdu, dzirdu ūdeni – fantastiska sajūta.

Šoreiz diezgan aktīvi nodarbojāmies ar dabas un cits cita fotografēšanu un pašiem par prieku bildes iznākušas visnotaļ labas.

Nonākot pie skatupunkta tika izveidota arī neliela panorāma, lai atainotu kaut daļu no tā ko redzējām visapkārt.

Kalna galotnē mūs sagaidīja Inukshuk galerija. Inukshuk ir navigācijas zīmes, ko izmantoja pirmās nācijas Ziemeļamerikas ziemeļos, lai atzīmētu dažādas svarīgas vietas – takas, zvejas vietas, medību vietas utt.

Protams, ka bija nepieciešams arī izveidot kādu kop bildi, līdz ar to nodarbojāmies nedaudz ar pašfotogrāfiju. :)

Tā nu arī pienāca mūsu kāpiena gals un bija laiks doties lejā. To gan mēs nolēmām darīt izmantojot pacēlāju – sistēma šeit vienkārša, ja kalnā esi uzkāpis ar kājām, par pacēlāju uz leju nav jāmaksā. Mūs ietekmēja arī fakts, ka bija jau gandrīz 5 vakarā un mums vēl priekšā bija 3h brauciens uz mājām.

Rezumējot mūsu kāpienu tā maršruts, kopā ar pacēlāja braucienu izskatītos apmēram šādi.

Vēlāk arī apskatot GPS datus secinājām, ka kopējā pievarētā distance varētu būt ap 4.2km, kuras laikā augstums v.j.l. izmaiņas no 1155m līdz 1577m. Ja var ticēt Wikipedia, tad kalna augstums tiek minēts 1590m, tiesa īsti augstāku vietu par to, kur mēs bijām nemanīju. Jebkurā gadījumā - lielisks kāpiens.

Tāds lūk ir bijis mūsu pēdējais piedzīvojums. Ceram, ka bija interesanti lasīt un izdzīvot kaut daļiņu šīs skaistās provinces skatu. Turpiniet sekot un tiekamies nākamajā ierakstā.

Nejaušs kadrs #6

Nejaušs kadrs #5