Shannon, Brandywine un Alexander

Kas kopīgs vārdiem Shannon, Brandywine un Alexander jautāsiet? Atbilde ir pavisam vienkārša tie visi ir ūdenskritumu nosaukumi, kas atrodas tuvu viens otram un ir izvietojušies pie 99 maģistrāles, jeb pareizāk būtu teikt maģistrāle ir izvietota tiem blakus ceļa posmā no Vankūveras līdz Vistlerai. Šie ūdenskritumi ir arī iekļauti TOP 10 British Columbia provinces ūdenskritumu listē, kas noteikti ir jāapskata.

Iecere izbraukāt šo ceļa posmu bija jau kādu ilgāku laiku, tomēr tas nebija izdevies dažādu apstākļu dēļ. Pagājušajā nedēļas nogalē, kā gadījies, kā ne bijām Vankūverā vai, kā vietējie to nodēvējuši Rainkūverā (pilsēta, kurā mūžīgi līst), un nolēmām, ka neskatoties uz to, ka laika apstākļi nav paši labākie (lietus...) dosimies izbraucienā.

Neskatoties uz to, ka viegli līņāja lietus un mākoņi bija nolaidušies tuvāk zemei Kanādas skaistums mūs atkal pārsteidza. Esmu pa šo ceļa posmu braukājis saulainās un skaistās dienās, bet šoreiz... Šoreiz bija pavisam citādāk. Un taisnība vien ir – kalni nekad neizskatās vienādi, tie visu laiku maina savu izskatu apkārtējās „kompozīcijas” iespaidā.

Pirmā pietura nebija ūdenskritums, jo braucot pa 99 maģistrāli, kas pilnībā atbilst savam otrajam nosaukumam Sea-to-Sky Highway, piestājām Porteau Cove provinciālajā parkā. Parks nav īpaši liels, tomēr ir kalnu ieskauts, kas piešķir šai vietai savu burvību.

Nākošā pietura Shannon ūdenskritums, pirmais un droši varētu teikt, ka arī lielākais. Ūdens šajā dabas brīnumā piedzīvo 335m lielu kritumu. Lai būtu apmēram saprotams cik tas ir, tad par piemēru var minēt Latvijas TV torni, kura augstums ir par nieka 30m lielāks (368.5m). Vienā vārdā sakot iespaidīgi. Iespaidīgāku arī padara fakts, ka šobrīd kalnos kūst sniegs (jā, lai cik dīvaini tas nebūtu šogad šis process ir ļoti lēns...) un patstāvīgi līst lietus, tātad ūdens netrūkst.

Brandywine ūdenskritums ir noteikti viens no skaistākajiem. Tā perfekti taisnais 70m kritiens un  daba ap to ir pasakains – kā filmās. Saulainā laikā ūdenskrituma lejasdaļā veidojās varavīksne, kas vēl vairāk pastiprina šīs vietas burvību.

Alexander ūdenskritums ir vismazpazīstamākais no visiem trijiem. Tam noteikti par pamatu ir fakts, ka nevienā vietā nav norādes uz to. Līdz ar to, ja iepriekš nesi sagatavojies un atradis tā koordinātes vai vispār informāciju par tā eksistenci, izredzes, ka to redzēsi ir visnotaļ minimālas. Kā izrādās arī tas ir mazākais no visiem trijiem – 43 metru kritums, šo faktu gan nav īpaši iespējams izjust apskatot to. Mūsu secinājums – noteikti ir vērs apskatīt to. Kā arī pa ceļam ir iespēja ieraudzīt kādu ķepaini – mēs pamanījām divus.

Tas šajā reizē par ūdenskritumiem un mūsu mazajiem izbraucieniem arī viss. Varu tikai pakārdināt sakot, ka braucot mājās caur mākoņiem uz kalniem spīdēja saulīte un skats bija fantastisks – saulainā dienā tādu neredzēt un fotogrāfijā tādus iemūžināt ir grūti, šie kadri iespiežas atmiņā uz ilgu laiku.