Četri Mēneši Kanādā

Šodien ap 12:00 pēc Vankūveras laika (GMT -8) aprit 4 mēneši, kopš spērām pirmos soļus uz Kanādas zemes un mums ir tikai viens komentārs, ko bilst šajā sakarā: Tas ir tikai sākums!

Šīs ir savā ziņā vēsturiskas fotogrāfijas, varbūt nav pati labākā kvalitāte, bet ideja ir skaidra – mēs, beidzot, ieradāmies. Šī diena noteikti ir atzīmējama, kā stūrakmens mūsu dzīvēs, ne tikai tāpēc, ka pārvācāmies uz jaunu vietu, kuru tagad varam saukt par mājām, bet tāpēc, ka noslēdzās vairāk kā gadu ilgušais „gājiens” uz mērķi.

Domāju tiem, kas interesējās par šī pasākuma vēsturi varu pateikt, ka ideja iesakņojās 2009.gada pēdējā ceturksnī.  Toreiz lielā mērā bija skaidrs, ka esam gatavi uzsākt visu procesu un daļēji jaunu dzīvi. Tiesa tobrīd vēl īsti nevarējām kvalificēties imigrācijas programmai, kurai gribējām, un braukt  ar īstermiņa vīzu bija galējai variants. Tāpēc nācās nedaudz pagaidīt.Gaidīšanas laiks, kas bija apmēram līdz 2010.gada martam/aprīlim arī netika izšķiests, jo bija nepieciešams  nokārtot dažus priekšnosacījumus, kā, piemēram, IELTS angļu valodas testu. Bez tā visa arī laicīgi sapratu, ka mana izglītība daudz nenozīmēs, jo šeit, Kanādā, vērtība ir tikai vietējai izglītībai un tas ir tikai loģiski, jo daudzi pat nezin, kur Latvija atrodas nerunājot par to, kāda ir Latvijas izglītības sistēma un tās kvalitāte.  Tāpēc, laicīgi sāku strādāt pie tā, lai iegūtu internacionāli atzīstus sertifikātus savā jomā (IT). Protams, nav nekādas garantijas, ka tie nodrošinās darbu, tomēr izredzes to dabūt ir lielākas nekā ar „pliku” Latvijas augstskolas diplomu un darba pieredzi Latvijā. Šobrīd varu lepoties ar četriem internacionāli atzītiem sertifikātiem, kas apliecina manas zināšanas un kvalifikāciju.

Turpinot tēmu - dokumentus iesniedzām, lai saņemtu Patstāvīgā iedzīvotāja statusu (Permanent Resident) 2010.gada maijā un galējo atbildi saņēmām 2011.gada 14.februārī – pēc 10 mēnešu gaidīšanas. Tiem, kas domā, ka tas ir ilgi varu iepriecināt – tas skaitās ļoti, ļoti ātri, jo parasti process aizņem no gada līdz diviem.
Pēc labās ziņas saņemšanas nebija vairs vēlēšanās ilgi gaidīt un avio biļetes tika dabūtas, pat mazliet ātrāk nekā bija plānots. Tāpēc īsā laika posmā uztaisījām nelielu atvadu ballīti, apciemojām radus, nostrādājām pēdējo darba dienu 8.martā (kārtējais zīmīgais datums) un 9.marta rītā jau sēdāmies lidmašīnā. Pēc nieka 36 stundām jau bijām nonākuši galā – mazliet „saburzīti”, bet laimīgi.
Tālāk jau seko pirmie soļi Kanādā, par kuriem iespējams lasīt bloga iepriekšējos ierakstos, kā arī darba meklējumi, kas noslēdzās veiksmīgi pēc apmēram 2 mēnešiem.
Veiksmīgi, pat iespējams nebūtu īstais vārds, labāks būtu lieliski, jo esmu tiešām ļoti apmierināts ar lielisko kolēģu kolektīvu un darbu (amatu un pienākumiem), arī šeit varu teikt, ka viss vēl tikai ir priekšā.  Varu tikai piebilsts, ka strādāju savā – IT sfērā par konsultantu, kas viennozīmīgi ir darbs, kas mani saista, jo būs iespēja strādāt ar dažādiem klientiem, uzlabot un pilnveidot viņu IT infrastruktūras un savas zināšanas, prasmes – pieņemt jaunus un interesantus izaicinājumus.

Papildus tam esam tikuši pie savas „mazulītes”, kas mūs ir izvadājusi pa vairāk nekā 3500km Kanādas ceļu un celiņu dodot iespēju izbaudīt šīs zemes skaistumu. Kā arī esam pārvākušies uz lieliskāko pilsētu Britu Kolumbija (British Columbia) – Viktoriju un šobrīd izbaudām katru mirkli, kas mums ir dots. Tiesa jāatzīst, ka ziemai/rudenim nākot plānojam pārvākties uz Vaknūveru, jo šeit tuvākais slēpošanas/snowošanas kalns ir 2.5h braucienā, kur Vankūverā tās ir 30min – ir starpība, it īpaši, ja ir vēlēšanās aizlaist uz kalnu pēc darba. ;) Starp citu slēpošanas/snowošanas entuziastiem šogad vēl bija iespēja izbaudīt ziemas priekus 1.jūlijā, jo sniegs šogad ir kārtīgi sniedzis un vēl nav nokusis.

Rezumējot visu augstāk minēto, domāju, ka varam atkal teikt šo frāzi – „Tas ir tikai sākums!” un priekš mums tas ir lielisks sākums!
P.S. Neaizmirstiet mums sekot līdzi arī Izaicinājuma Facebook lapā!