Chemainus, BC, Canada

Pēteris jau iepriekš rakstīja par mūsu izbraucienu un kempingošanu Vankūveras salā. Pirmajā dienā, ceļā uz Nanaimo, mēs iemaldījāmies mazā pilsētiņā ar nosaukumu Chemainus . Toreiz mēs sapratām, ka mums ir pārāk maz laika, lai to izstaigātu un izbaudītu, tādēļ nolēmām, ka mēs šeit atgriezīsimies kādu citu dienu. Tā arī notika! :) Chemainus atrodas vienas stundas braucienā (80km) no Viktorijas.

Chemainus ir okeāna un kalnu ieskauta, strādnieku rokām veidota, brīnišķīgas un vienkāršas mākslas pārņemta, klusa, pavisam mierīga pilsētiņa. Tās ir daļa no Cowichan ielejas (Cowichan Valley) un tās ir bijušas mājas pirmajām nācijām.

Visa šīs pilsētas vēsture, līdz pat mūsdienām ir redzama uz tās sienām – mākslinieku gleznojumi. Ņemot vērā, ka paši šīs pilsētas iedzīvotāji apzinās šo gleznojumu vērtību un unikalitāti, tad tūristiem darbiņš ir atvieglots – cauri pilsētiņai ved dzeltenas pēdiņas, kurām sekojot var redzēt visus pilsētas stūrīšus.

Pateicoties šiem gleznojumiem Chemainus ir zināma visā pasaulē un ir tūristu iecienīta vieta. Pilsētiņa ir pazīstama arī ar nosaukumu "The Little Town That Did" (“Mazā pilsētiņa, kas izdarīja”), jo tā prata atgūties pēc grūtiem un smagiem laikiem, jo tā spēja apburt jebkuru, kurš spēra kāju tajā. Vēl jo projām pilsētiņai ir savs šarms, kas apbur.

Chemainus neizceļas ne ar kādu Eiropai pazīstamu arhitektūru, vēl jo vairāk tādēļ, ka jau no seniem laikiem tā ir bijusi strādnieku pilsētiņa, kas nodarbojās ar zvejniecību un mežsaimniecību. Patiesībā arī tagad tas ir viens no iedzīvotāju nodarbinātības veidiem. Līcītī, pie pašas pilsētiņas, ūdenī ir redzami peldoši koka baļķi, kas tiek pludināti turpu-šurpu.

Atsevišķas ēkas, kas vairāk ir izvietotas pilsētas centrā, ir pat nosacīti apburošas – simpātiskiem, maziem tornīšiem un interesantām jumta korēm.

Apceļojot Vankūveras salu Chemainus ir jāiekļauj sarakstā „Noteikti jāredz!”. :)

Līdz nākamai reizei! :)

Pirmā kempingošana II.daļa

Otrā diena iesākās visnotaļ labi un relatīvi laicīgi. Labi droši vien tāpēc, ka mūsu divguļamā gulta bija ērta un svaigā gaisā gulēt gribējās vēl vairāk. Pēc lēnām brokastīm un sapakošanās bijām gatavi doties pretī galamērķim – Elk Falls Provincial Park, tiesa pa ceļam tika ieplānots apskatīt vēl pāris ūdenskritumus un visu pārējo, kas gadīsies pa ceļam (pieejamā laika ietvaros).

Sākumā apmeklējām pāris pludmales – Kanādas klasiskās, pilnas ar gliemežvākiem, jūras zālēm un akmeņiem.  Tiesa no tām pavērās lielisks skats uz kalniem, kas atrodas pāri Okeānam.

Braucot autostrādes virzienā, lai turpinātu mūsu maršrutu pamanījām stirnas, kas pilnīgi bezbailīgi ganījās ceļa malā un tiesāja savas pusdienas. Šeit Kanādā zvērus redzēt ceļa tuvumā var diezgan bieži. Ir gadījies arī redzēt melno lāci – pagaidām, gan tikai mazuli (~1-2gadus vecu), kas mierīgi tiesā savu maltīti un par mūsu klātbūtni īpaši neuztraucas.

Sasniedzām pirmo mazo mērķīti Little Qualicum Falls Provincial Park, protams, neviens no ūdenskritumiem piebrauci apskatīji attālumā nav, pārsvarā ir pārsimts metri jāpastaigā, lai tiktu līdz tiem  - tā mēs arī darījām.

Un nepagāja ne pāris minūtes, kā bijām nonākuši pie apakšējās Little Qualicum  ūdenskritumu daļas (Lower falls).  Jāatzīst, ka jau ieraugot šos biju stipri pārsteigs, jo biju gaidījis mazu upīti ar mazu ūdens kritumiņu, tomēr nē – internets bija mani piemānījis.

Pat apakšējā ūdenskrituma daļā ūdens bija sakults balts jo balts, kā tādā kārtīgā burbuļvannā, tikai atšķirībā no burbuļvannas šiem burbuļiem apakšā ir kārtīga akmeņslīpētāj straume.

Turpinot ceļu pa taku, kas veda uz augšējo ūdenskritumu daļu nepārtraukti varēja dzirdēt kalnu upītes čalošanu un ik pa brīdim arī kādu stiprāku krāci. Protams, nonākot augšējā daļā ūdens metās lejup vēl straujāk sviežot gaisā sīkas ūdens daļiņas, kā rezultāta pie ūdenskrituma apakšējā baseina varēja novērot varavīksni vai divas – atkarībā no tā kurā vietā nostājās.

Nākošais parks/ūdenskritums, ko turpinot ceļu uz mūsu galamērķi apskatījām bija Englishman River Falls Provincial Park. Bildēs diezgan grūti atainot šo ūdenskritumu, bet tas noteikti ir visnotaļ iespaidīgs –vesela upe gāžas iekšā tādā kā aizā.

Čāpojot pa mežu arī sastapām vecos dižkokus. Daži no tiem izskatās, ka ir kārtīgi „izlēcēji” un ir izdomājuši, ka augt vertikāli nav interesanti. Pēc šī ūdenskrituma izstaigāšanas secinājām, ka mums vairs nav pārāk daudz laika, lai nodarbotos ar nejaušu vietu apmeklēšanu pa ceļam uz galamērķi, jo ceļā bija jāpavada vēl vismaz 1.5h. Patīkamais faktors šeit gan bija, ka ātruma ierobežojums posmā no Nanaimo uz Campbell River ir 110km/h. Šajā sakarā vēl viens secinājums, kas tika izdarīts saistībā ar braukšanu – Kanādā mašīnu bez kruīza kontroles nedrīkst pirkt.

Sasnieguši tuvāko pilsētu ar nosaukumu Campbell River no kuras mūsu galamērķis bija vien pāris kilometru attālumā nolēmām apstaigāt vietējo molu.

Un izbaudīt vietējos fish and chips. Šis ēdiens man pēdējā laikā traki ir iegaršojies un ir tāda kā neliela un ne īpaši veselīga atkarība.

Pēc pusdienu/vakariņu nobaudīšanas devāmies ceļā pretī Elk Falls. Lai cik tas dīvaini liktos, tomēr skata punkts šajā vietā bija izveidots vietā, kurā no ūdenskrituma redzēt nebija iespējams praktiski neko...

Toties bija iespējams brīvi apstaigāt upes gultni, kas tagad ir sarāvusies, jo upe tiek izmantota elektroenerģijas ieguve/ģenerēšanai, kā arī ūdens tiek izmantots, kā dzeramais ūdens avots.

Dodoties uz mašīnu bija tāda, kā neliela mazuma sajūta, jo ūdenskritumu tā līdz galam arī neizdevās apskatīt. Tāpēc šajā jautājumā nācās kaut ko darīt un nolēmām meklēt skata punktu no otras puses tam. Un atradām arī.

Pēc nelielās ūdenskritumu apskates tūres bija pienācis arī laiks doties mājās, jo par nožēlu brīvdienas kārtējo reizi izrādījās pārāk īsas. Tā nu mūsu ceļš veda mūs caur skaistajiem, reizēm kalnainajiem ceļiem, uz mājām, kur nokļuvām ap saulrieta laiku.

Lūk tāds bijis mūsu nelielais izbrauciens pie mātes Dabas šeit Kanādā. Ceram, ka Jums patika un turpiniet sekot mums līdzi.

Pirmā kempingošana I.daļa

Kā jau var noprast šoreiz vairāk par pirmo, mūsu kopējo, kempingošanas pieredzi Kanādā. Šis būs vairāk, kā foto stāsts un ņemot vērā, ka kempingojot aizvadījām divas dienas arī pats ieraksts tiks sadalīts divās daļās. Šodien piedāvāju nelielu ieskatu mūsu pirmajā dienā.

Sāksim ar to, ka kempingošana ir tāds kā nacionālais sporta veids šeit, protams, vēl viens no tiem ir arī hokejs. :) Kanādieši ļoti mīl doties un izbaudīt dabu, atpūsties pie tās, neskatoties uz to, ka tas reizēm tiek darīts ar milzīgiem treileriem, kuri ir labāk aprīkoti nekā dažam labam dzīvoklis...  Šeit, kā reiz nāk prātā reklāma, ko rāda vietējos TV.

Atgriežoties pie mūsu nelielā ceļojuma/kempingošanas, lielu plānu nebija – zinājām pāris vietas (ūdenskritumus), ko gribam apskatīt un pārējo nolēmām skatīties pa ceļam ar domu, ja braucot ceļa malā redzēsim zīmi, tad piestāsim un apskatīsimies visas iespējamās vietas pa ceļam. Jāpiebilst, ka šī metode strādāja visnotaļ labi.

Tātad kopā divās dienās nobraucām apmēram 600km, bet, ja tā padomā tad apskatījām tikai pāris, bet ļoti skaistas vietas.  Braucot arī lēnā garā jau tika nosprausti galamērķi nākošajiem ceļojumiem. 

Pirmajā dienā neapmeklējām nekādas iespaidīgās tūristu atrakciju vietas, izbaudījām braucienus gar okeānu, mazas pludmalītes, nomaļas pilsētas, kurās vienīgais, kas ir laivu piestātne. Tomēr arī tajās ir sava burvība un viena no burvības lielākajām sastāvdaļām noteikti bija patīkamais miers un klusums.

Vēl arī kāds skaists delfīns/valis (?) bija iemaldījies šajā nomaļajā ostas pilsētelē. Šis tiesa bija viens no skaistajiem.

Pārvietojoties tālāk nokļuvām līdz pirmās dienas galamērķim Nanaimo, BC, kur sastapāmies ar mazliet citāda veida mākslas darbu. :)

Arī ērgļa kungs pilsētas centrā nebaidījās lidināties zemu, kas ļāva man noķert viņu tuvplānā.

Pastaigājāmies pa Nanaimo ostmalu. Šajā vietā esmu bijis reizes 3 un man tiešām tur patīk. Tomēr šoreiz pieredze bija citādāka, nepārprotiet – patika, bet piestātnes bija aizvērtas kaut kādam laivu pārdošanas notikumam un maksāt, lai pa tām pastaigātos nebija ne mazākās vēlēšanās.

Laimīgā kārtā tikām arī nobildēti pie kādas statujas no kuras redzamas tikai kājas... :)

Pēc pilsētas izstaigāšanas jutāmies jau diezgan noguruši tāpēc devāmies uz mūsu kempingu, kur Dace bija parūpējusies par labākās vietas rezervēšanu.  Jautāsiet – kāds sakars augstāk redzamajai bildei ar mūsu kempingu? Atbilde ir ļoti vienkārša kempings ar nosaukumu Living Forest Oceanside Campground atrodas ļoti brīnišķīga vietā. Starp citu kalni, kas redzami fonā ir Whistler.

Kempinga teritorijā ir arī izveidotas pastaigu takas, līdz ar to iespējams izbaudīt pilnībā šīs vietas un Vankūveras salas skaistumu – akmeņaino dabu.

Šeit var redzēt mūsu kempinga vietu, kā jau varat bijām kārtīgi sagatavojušies. Telts tika uzslieta tikai skata pēc, jo gulējām mašīnā, daļēji arī gribējām pārliecināties par to, cik tā ir liela, jo gadījumā, ja būs nepieciešams izmantot, lai zinātu cik cilvēkus iespējams tur saguldīt.

Vakariņās, kā jau pienākas tika pagatavots un pasniegts steiks. Mmm...

Šeit arī mūsu gultas vieta – double size bed. Secinājumi pēc pārlaistās nakts – vietas ir pietiekoši, gulēt ir ērti un ģimenē noteikti ir jābūt mini-van (mašīnas tips – kā mūsējai), lai būtu iespējams šādā veidā nakšņot.

Nobeigumā vēl neliels ieskats (panorāma) tajā, ko varēja redzēt no skatupunkta, kas izvietots kempinga teritorijā.Tas pirmajā daļā arī viss. Neskatoties uz to, ka šis raksts ir mazliet saraustīts ceru, ka patika un sanāca uztvert kaut nedaudz mūsu pirmās dienas notikumu gaitu.