Klusuma brīdis

Laiks uz vietas nestāv, tas ir fakts un visiem zināms. Pēdējās 3 nedēļās šeit nav izdevies neko ierakstīt un ir neliela cerība, ka šajā jautājumā, ja saņemsimies būs arī izmaiņas. Nekas jauns šeit neparādās vairāku iemeslu dēļ, viens no tiem ir interneta neesamība mūsu jaunajā dzīves vietā. Precīzāk sakot tā neesamība pēdējās divas nedēļas, jo vakar beidzot pie tā tikām.

Runājot par internetu šeit, jāatzīst, ka mums izlutinātajiem latviešiem, tas liekas neadekvāti lēns un tajā pašā laikā dārgs. Arī fakts, ka šeit internetu vairākumā gadījumu iespējams iegūt tikai no divām lielajām kompānijām, to lētāku nepadara. Protams, ja skatās no izpeļņas viedokļa uz cenām, nevis no izlutinātā latvieša skata punkta, tad cenas ir samērojamas.

Nākošā lieta, kas kavē rakstīšanas aktivitāti ir laika neesamība šai pozīcijai. Paskaidrošu – pēdējās nedēļas dienas ritms ir apmēram tāds - ceļos ~7 no rīta, 8-os parasti esmu darbā, tad darbojos un pēc darba dodamies kādā izbraucienā vai iz gājienā.  Savukārt tas parasti aizņem lielāku laika dienas beigu daļu, un gulēt cenšamies doties laicīgi, ar to domājot laika posmā no 22:00-23:00.

Tiem, kas mani pazīst noteikti šķiet interesanti, ka spēju piecelties 7-os un būt darbā 8-os, jo rīta cēlieni vienmēr ir bijusi mana vājā puse, tomēr pēdējās nedēļas es ceļos pat pirms modinātāja. Es pieļauju, ka tas ir saistīts ar motivāciju un vēlmi doties uz darbu.

Par darbu runājot un detaļās neiedziļinoties – darbs ir ļoti interesants, kolektīvs lielisks un vispār esmu ļoti apmierināts. Nākošās nedēļas laikā cik noprotu tikšu iesaistīts reālos projektos, līdz ar to būs jauni un interesanti izaicinājumi, kas tiešām priecē!

Protams, daudziem šķiet, ka viss ir lieliski un skaisti un vispār nedomājam par mājām, bet tā nav. Gribētos, lai tā būtu, bet nav. Un nav tāpēc, ka pagaidām šeit uz salas nav draugu un paziņu un tas ir tikai pagaidām. Protams, ka mēs esam viens otram, tomēr kā sociālām būtnēm visu laiku pavadīt tikai divatā arī ir mazliet par traku. Par Jums dārgie draugi neesam aizmirsuši – teleports pilda savu funkciju un papildus mūsu galvā arī atgādina par Jums, kā arī to dara Reiņa dāvaniņa (attēlā)! Starp citu – gaidam ciemo, vietas kur izguldīt ir daudz.

Ja neskaita pēdējā rindkopā rakstīto, tad visādi citādi esam ar dzīvi apmierināti un laimīgi, jo īsti nav pamata, lai būtu citādāk.

Nobeigumā runājot par rakstāmo tēmu – ir diezgan daudz par ko varētu uzrakstīt un bildes, ko varētu Jums izrādīt, pagaidām neesam tam līdz galam pieķērušies. Kā jau minēju, ja saņemsimies, tad drīzumā varētu arī sekot daži ieraksti. Iespējams, ka daži no tiem pat no mēnesi veciem notikumiem.

Tātad mūsu dārgie un jauki – rezumējot visu, kas augstāk rakstīts. Neesam nekur pazuduši, klajas mums labi un izbaudām dzīvi uz salas. Kur lieki piebilst, ka šeit, uz salas, līst daudz mazāk un saules ir vairāk nekā Vankūverā. Tas noteikti ir patīkami. Vankūverā, kā mans kolēģis rakstīja - saule vairākumā gadījumu ir šķidrā formā...

Tagad mums laiks doties gulēt un novēlēt Jums jauku un interesantu dienu.