Mūsu pirmie soļi skaistajā BC

Drīz jau būs apritējušas gandrīz divas nedēļas, kopš esam ieradušies Kanādā. Pagaidām ir veicies tīri labi, visur, kur esam gājuši esam sastapušies ar pozitīvu attieksmi no apkārtējo puses, kas noteikti priecē. Vienīgais, pagaidām esam bezdarbnieki un darba meklējumos (ir sagatavots CV, kas tiek arī aktīvi sūtīts potenciālajiem darba devējiem) un tas ir laika jautājums, jo darba piedāvājumi ir, līdz ar to satraukumam nav pamata.

Interesantākais ir tas, ka iekšēji ir tāds patīkams miers un katru reizi, kad esam devušies kaut kur ārpus mājas nepazūd pārliecība, ka dzīvojam vienā no skaistākajām vietām pasaulē. Nevelti to angliski dēvē par „Beautiful British Columbia”. Patīkami ir tas, ka daba (mežs, okeāns utt.) ir rokas stiepiena attālumā un pāris desmit minūtēs vari no pilsētas burzmas aizbēgt pie dabas. Tiesa, mūs pilsētas burzma nenomāc, jo dzīvojam ārpus Vankūveras, piepilsētā, kur tas nav tik ļoti jūtams.

Vēl viena lieta, ko jāpatur prātā, ka neesam redzējuši vēl pat 1% no visa skaistuma, ko šī Kanādas province sevī ietver, bet laika mums ir pietiekoši un noteikti vēlamies to arvien vairāk iepazīt un izbaudīt. Bet tikmēr esam pabijuši pāris vietās, kuras esam patīkami pavadījuši laiku.

Sāksim lēnām un pa solītim ar pirmo vietu, kuru apmeklējām Kanādā – White Rock. Tā ir pilsēta pie okeāna, ļoti netālu no mūsu mājām (~25km), kas arī bija galvenais iemesls, kāpēc izvēlējāmies uz turieni doties. Izbaudījām patīkamu pastaigu gar okeānu un molu – izvedinājām galvas. Mūsu mierīgā pastaiga dodoties atpakaļ uz mašīnu tika pārtraukta, jo lietus mākonis kārtējo reizi nespēja saturēties un kārtīgi mūs saliedēja. Bet par to nebija jābēdā, jo bijām jau saelpojušies svaigu gaisu un izvingrinājuši kājas.

Otrā vieta, ko apmeklējām bija Lynn Valley. Šo vietu apmeklējām kopā ar Ditu, kas pieteicās par gidu, mūsu nelielajam pārgājienam – patīkami bija viņu satikt, tiesa žēl, ka Edgars mums nevarēja pievienoties. Atgriežoties pie Lynn Valley tā ir patīkama pastaigas vieta rietumu Vankūvērā (North Vancouver), kurā ir iespējams izbaudīt mazliet asas izjūtas ejot pār trošu tiltu, kas atrodas apmēram 50m augstumā virs Lynn kanjona.

Pēc tilta pārvarēšanas var turpināt pastaigu caur mežu taku, kas stiepjas gar krāčainu upīti. Man vienmēr ir paticis ūdens un daba, jo tā liek justies mums cilvēkiem bezspēcīgiem un niecīgiem. Šajā gadījumā savu spēku mums demonstrēja krāces, kurām cauri traucās ūdens ar neiedomājamu spēku.

Esam apmeklējuši vēl paris vietas, bet par tām tad nākošajā reizē.

P.S. Dārgie draugi, kuri mums uzdāvināja lielisko foto rāmīti, gribu Jūs painformēt, ka tā arī neesam saņēmuši „pildījumu”, kas tika solīts pret mūsu aizbraukšanas laiku. :)