Mūsu pirmie soļi skaistajā BC II

Turpinot par vietām, kuras esam apmeklējuši, nākošā sarakstā ir Westminster Abbey (vīriešu klosteris), kas atrodas netālu no Mission, BC. Vieta ir skaista un patīkama vairāku iemeslu dēļ. Pirmais būtu patīkamais klusums un miers, ko klostera teritorija iedveš pastaigājoties. Otrais būtu lieliskais skats pāri ielejai.

Tālāk mūsu maršruts, pa skaistu un nevisai intensīvu ceļu, veda uz Bridal Falls, BC. Jāatzīst, ka brauciens pa šo ceļu pats par sevi jau ir patīkams, jo visu laiku tevi pavada kalni, kas reizēm ir gandrīz blakus. 

Protams, ka redzot tādus skatus nevarējām atturēties un apstājāmies arī uzņemt pāris foto. Paldies mūsu lieliskajai fotogrāfei/šoferei – Mammai, kas parūpējās, lai arī mums būtu kopīgas bildes.

Un paši parūpējāmies par individuālajiem foto uzņēmumiem :)

Atgriežoties pie Bridal Falls, kas kā jau var noprast no nosaukuma ir ūdens kritums un tā augstums ir aptuveni 122 metri. Tiesa šobrīd oficiāli tas ir slēgts, līdz ar to nācās novietot auto pirms vārtiem un paiet pāris desmit metrus tālāk, bet mums tā nebija problēma, jo nojautām, kas mūs gaida galā – skaists ūdenskritums, kas mūs sagaidīja un bija gatavs iepozēt.

Un iepozēja tas ne reizi vien – pašam pat prieks, ka bildes sanākušas skatāmas.

Mums palaimējās vēl vairāk, jo mums pa pēdām sekoja arī kāds jauks pāris, kas piedāvāja mūs nofotografēt uz ūdenskrituma fona un kārtējo reizi mums ir lieliska kopbilde – paldies viņiem!!! :)

Tad nu priecīgi par piedzīvoto devāmies mājup, lai atvilktu elpu, jo dienas laikā bija uzņemts gana daudz svaiga gaisa, lai gribētos mazliet atpūsties.

Pāris dienas pēc iepriekšējā izbrauciena atkal palaimējās ar laika apstākļiem (nelija) un devāmies nākošajā izbraucienā, šoreiz vairāk apskatīt pie-okeāna pilsētiņu – Steveston, BC. Stevestonā esmu bijis jau iepriekš un parasti tā ir bijusi patīkama pastaiga pa piejūras parku (gar okeānu), kā arī gar zvejas kuģu piestātni. Šoreiz gan pūta nikns ziemeļu vējš, bet par laimi bijām tam gatavi un mūsu ziemas jakas mūs sildīja un pasargāja no negantnieka.

Pēc pastaigas nolēmām, ka būtu laiks iestiprināties un meklējām, kādu vietējo ēstuvīti, lai izbaudītu Fish & Chips, tādu arī atradām vadoties pēc kritērija, ja ēstuvē ir daudz cilvēku, tad tai vajadzētu būt labai un par sapratīgu naudu - Dave's Fish & Chips izrādījās tieši tāda.

Kad bijām kārtīgi iestiprinājušies un lēnām devāmies uz mašīnu nonācām pie secinājuma, ka ir nepieciešams vēl mazliet izstaigāties tāpēc, devāmies uz otru Steveston galu, kurā atrodās Terra Nova parks – no tā pavērās patīkams skats uz kalniem + iespēja pavērot, kā norit nepārtrauktā kustības Vankūveras lidostā.

Tas arī šodienai viss – gaidiet nākamo stāstu, par mūsu nākamo/nākamajiem soļiem.

P.S. Esmam saņēmuši teleporta (savējie sapratīs) saturu, ļoti patika – visiem LIELS paldies!

Mūsu pirmie soļi skaistajā BC

Drīz jau būs apritējušas gandrīz divas nedēļas, kopš esam ieradušies Kanādā. Pagaidām ir veicies tīri labi, visur, kur esam gājuši esam sastapušies ar pozitīvu attieksmi no apkārtējo puses, kas noteikti priecē. Vienīgais, pagaidām esam bezdarbnieki un darba meklējumos (ir sagatavots CV, kas tiek arī aktīvi sūtīts potenciālajiem darba devējiem) un tas ir laika jautājums, jo darba piedāvājumi ir, līdz ar to satraukumam nav pamata.

Interesantākais ir tas, ka iekšēji ir tāds patīkams miers un katru reizi, kad esam devušies kaut kur ārpus mājas nepazūd pārliecība, ka dzīvojam vienā no skaistākajām vietām pasaulē. Nevelti to angliski dēvē par „Beautiful British Columbia”. Patīkami ir tas, ka daba (mežs, okeāns utt.) ir rokas stiepiena attālumā un pāris desmit minūtēs vari no pilsētas burzmas aizbēgt pie dabas. Tiesa, mūs pilsētas burzma nenomāc, jo dzīvojam ārpus Vankūveras, piepilsētā, kur tas nav tik ļoti jūtams.

Vēl viena lieta, ko jāpatur prātā, ka neesam redzējuši vēl pat 1% no visa skaistuma, ko šī Kanādas province sevī ietver, bet laika mums ir pietiekoši un noteikti vēlamies to arvien vairāk iepazīt un izbaudīt. Bet tikmēr esam pabijuši pāris vietās, kuras esam patīkami pavadījuši laiku.

Sāksim lēnām un pa solītim ar pirmo vietu, kuru apmeklējām Kanādā – White Rock. Tā ir pilsēta pie okeāna, ļoti netālu no mūsu mājām (~25km), kas arī bija galvenais iemesls, kāpēc izvēlējāmies uz turieni doties. Izbaudījām patīkamu pastaigu gar okeānu un molu – izvedinājām galvas. Mūsu mierīgā pastaiga dodoties atpakaļ uz mašīnu tika pārtraukta, jo lietus mākonis kārtējo reizi nespēja saturēties un kārtīgi mūs saliedēja. Bet par to nebija jābēdā, jo bijām jau saelpojušies svaigu gaisu un izvingrinājuši kājas.

Otrā vieta, ko apmeklējām bija Lynn Valley. Šo vietu apmeklējām kopā ar Ditu, kas pieteicās par gidu, mūsu nelielajam pārgājienam – patīkami bija viņu satikt, tiesa žēl, ka Edgars mums nevarēja pievienoties. Atgriežoties pie Lynn Valley tā ir patīkama pastaigas vieta rietumu Vankūvērā (North Vancouver), kurā ir iespējams izbaudīt mazliet asas izjūtas ejot pār trošu tiltu, kas atrodas apmēram 50m augstumā virs Lynn kanjona.

Pēc tilta pārvarēšanas var turpināt pastaigu caur mežu taku, kas stiepjas gar krāčainu upīti. Man vienmēr ir paticis ūdens un daba, jo tā liek justies mums cilvēkiem bezspēcīgiem un niecīgiem. Šajā gadījumā savu spēku mums demonstrēja krāces, kurām cauri traucās ūdens ar neiedomājamu spēku.

Esam apmeklējuši vēl paris vietas, bet par tām tad nākošajā reizē.

P.S. Dārgie draugi, kuri mums uzdāvināja lielisko foto rāmīti, gribu Jūs painformēt, ka tā arī neesam saņēmuši „pildījumu”, kas tika solīts pret mūsu aizbraukšanas laiku. :)

Welcome to Canada

Pēdējā laikā bieži nākas dzirdēt vārdus “Welcome to Canada” un tas tiešām ir patīkami, jo šie vārdi visos gadījumos ir nākuši no cilvēkiem, kuru attieksme tiešām liecinātu par to, ka mēs esam gaidīt. Protams, ka vispatīkamāk tos bija dzirdēt no imigrācijas dienesta darbinieces, kas ļoti operatīvi ~10-15 minūtēs apstrādāja mūsu dokumentus un oficiāli pabeidza mūsu imigrācijas procesu. Tiesa līdz šim brīdim nācās pagaidīt kādu pusotru stundu rindā, jo priekšā bija ducis cilvēku, kuru imigrācijas jautājumu kārtošana noritēja mazliet lēnāk, bet tas ir sīkums.

Ja runājam par pārlidojumu, tad tiešām biju pārsteigts par Tomas Cook, kas skaitās viena no lētajām kompānijām. Pārsteigts biju tieši par to, ka kājām vietas bija pietiekoši, es pat teiktu neatšķīrās no KLM, kas cenas ziņā ir daudz dārgāka aviokompānija. Un vēl viens patiku veicinošs faktors noteikti jāmin iespēja vest bez papildus samaksas sniega dēli  (AirBaltic mācaties).

Jāatzīst smags bija laika posms (20h), ko nācās pavadīt Londonas Gatwick lidostā starp lidojumiem, bet tas bija smags līdz brīdim, kad beidzot atradām, kur pieslēgties elektrībai un tad mūs priecēja Maiks un Mollija. Saistībā ar datoru lietām jaatzīst, ka mani nopietni pievīla Linux (Esmu atgriezies pie Windows), jo izmantojot to nebija iespējams pieslēgties WiFi (biju pat gatavs maksāt par WiFi), līdz ar to nekādas ziņas nevienam nodot nevarēju caur internetu, tikai izmantojot mobilos sakarus - sms. Katrā ziņā visam bija arī savi pozitīvie aspekti – paveicās, ka bijām laicīgi un ieņēmām savas guļam/sēžam vietas, jo pēc 11 vakarā brīvu vietu uz krēsliem vairs nebija + mums bija arī galdiņš.

Nākot rītam sagaidījām check-in, kas sākās ap 5:40 un ņemot vērā, ka bijām vieni no pirmajiem rindā, tad šis process bija ļoti ātrs un darbinieki atsaucīgi. Pēc tam, kad veiksmīgi bijām iečekojušies devāmies kārtīgas angļu brokastīs McDonalds restorānā, atguvām mazliet spēkus un možumu un tad jau netālu bija arī laimīgais brīdis, kad varējām kāpt lidmašīnā un uzsākt mūsu ~10h garo ceļojumu uz  Vankūveru. Īsi pēc lidmāšinas pacelšanās abi arī atslēdzāmies, arī mēs esam tikai cilvēki un nogurums darīja savu. Lidmašīna kā jau minēju pārsteidza ar to, ka bija pietiekami daudz vietas kājām + katram ir savs monitors, kurā iespējams izvēlēties no piedāvātā klāsta filmas/tv šovus/radio  - ko vairāk var vēlēties, it īpaši no lētās aviokompānijas?!

Nākošais nelielais iekšējais satraukums sākās pēc tam, kad bijām nolaidušies jau Vankūverā, jo priekšā bija imigrācijas dienests, bet par laimi un prieku arī šeit viss, kā jau minēju, ātri un bez problēmām. Tiešām patīkama pieredze.

Protams, ka pirmo dienu arī nedrīkstēja laist vējā un pirmais, ko izdarījām ceļā no lidostas uz mājām aizbraucām un izņēmām savus sociālās apdrošināšanas numurus (SIN), kas nepieciešami, lai mūs varētu nodarbināt. Kārtējo reizi patīkama attieksme, brīvā gaisotnē un kārtējais Welcome to Canada.
Nobeigumā varu pateikt tikai to, ka līdz šim mūsu pieredze ir bijusi tikai patīkama, un pateicoties daudziem faktoriem jūtamies mierīgi un kā mājās.

P.S. Laiks šeit šobrīd ir "lielisks", jo esam trāpījuši uz lietus sezonu - katru dienu līst, saule spīd maz un kalnus gandrīz neredz, bet tas ir tikai laika jautājums, kad viss mainīsies un varēsim izbaudīt Beautiful British Columbia.